Kas ir īsais īkšķa atvirzītājmuskulis?

Muskulis ir vidusnerva zara pēdējais adresāts un atrodas plaukstas virspusē, kur to var gan redzēt, gan sataustīt. Tāpēc tā spēks ir viens no ērtākajiem rādītājiem, kas liecina par vidusnerva stāvokli aiz karpālā kanāla.

Pārbaude ir vienkārša: plaukstu noliek ar muguru uz galda, īkšķi paceļ taisni uz augšu pret plaukstas plakni un izmeklētājs to spiež atpakaļ. Ja šai kustībai trūkst spēka, bet pārējie pirksti ir stipri, tas norāda uz vidusnerva, nevis uz vispārēju rokas problēmu.

Ilgstoši saspiests vidusnervs karpālajā kanālā vispirms rada tirpšanu un nejutīgumu īkšķī, rādītājpirkstā un vidējā pirkstā, bet vēlāk noved pie šī muskuļa novājēšanas. Redzami tas izpaužas kā īkšķa pacēluma noplakšana: kādreiz apaļais paugurs kļūst plakans vai pat ieliekts, un cilvēks sāk izmest no rokas sīkus priekšmetus, nespēj noturēt atslēgu vai atvērt pudeli.

Ja muskulis pilnībā zaudē darbību, īkšķis noslīd vienā plaknē ar pārējiem pirkstiem un vairs neceļas pretī tiem. Tas ir smaga, ieilguša nerva bojājuma rādītājs.

Ar to nodarbojas neirologs, kurš pārbauda nerva vadītspēju, un rokas ķirurgs. Pie ārsta jādodas, negaidot, ja tirpšana rokā turas nedēļām, ja tā modina no miega vai, jo īpaši, ja parādās īkšķa pacēluma plakanums un saķēriena vājums, jo ilgstoši spiests nervs atjaunojas lēni un nepilnīgi.

Vislielākā jaukšana ir ar garo īkšķa atvirzītājmuskuli (musculus abductor pollicis longus). Tas ir pavisam cits muskulis: tas sākas apakšdelmā, tā cīpsla iet pāri plaukstas locītavai un veido tā saukto anatomisko šņaucamtabakas bedrīti, to inervē spieķa nervs, un tas atvirza īkšķi nevis uz priekšu no plaukstas, bet plaukstas plaknē uz sāniem. Tieši šī garā muskuļa cīpslas apvalka iekaisums rada sāpes plaukstas locītavas īkšķa pusē.

Otra jaukšana ir ar pretnostatītājmuskuli. Atvirzītājs īkšķi paceļ, pretnostatītājs to pagriež. Praksē tie strādā kopā, bet nervu bojājumu novērtēšanā tos vērtē atsevišķi.

Tieši spēja pacelt īkšķi no plaukstas plaknes un pēc tam pagriezt to pretī pārējiem pirkstiem atšķir cilvēka satvērienu no vairuma dzīvnieku ķepas. Bez šīs kustības roka joprojām var saspiest dūri un turēt lielus priekšmetus, bet zūd smalkais knaibļu satvēriens, ar kuru tiek darīts gandrīz viss ikdienas darbs.

Praktiski no tā izriet arī tas, kāpēc rokas ķirurģijā vidusnerva zaru pie īkšķa pacēluma reizēm dēvē par visdārgāko nervu plaukstā: tas ir īss, guļ tieši zem karpālā kanāla operācijas griezuma un tā bojājums padara īkšķi neizmantojamu, kaut arī visi pārējie pirksti paliek veseli.