Rokas cīpslas: saliecēji, stiepēji un to bojājumi
Īsā atbilde
Rokas cīpslas ir blīvu saistaudu virves, kas pārnes apakšdelma muskuļu spēku uz plaukstas un pirkstu kauliem. Tās iedala divās lielās grupās: saliecēju cīpslas plaukstas pusē, kas saliec pirkstus un plaukstas locītavu, un stiepēju cīpslas rokas mugurpusē, kas tos iztaisno. Pašā plaukstā muskuļu, kas kustina pirkstus visā to garumā, gandrīz nav, tāpēc roka darbojas kā marionete, kuru vada apakšdelmā novietoti muskuļi.
Cilvēka roka ir spēcīga un vienlaikus smalka tāpēc, ka spēka avots un darba vieta ir atdalīti. Ja visi pirkstus kustinošie muskuļi atrastos plaukstā, tā būtu apjomīga un neveikla. Tā vietā muskuļu vēderi atrodas apakšdelmā, bet uz pirkstiem stiepjas garas, plānas cīpslas, kuras plaukstā aizņem ļoti maz vietas.
Šī risinājuma cena ir sarežģīta mehānika. Cīpslām jāiet ap vairākām locītavām, tām jāsaglabā stāvoklis tuvu kaulam, tās nedrīkst atlēkt uz āru, kad pirksts tiek saliekts, un vienlaikus tām jāslīd ar minimālu berzi. Tāpēc roka ir pilna ar papildu konstrukcijām: sinoviāliem apvalkiem, saitenēm, gredzenveida skriemeļiem un aponeirozēm.
Saliecēju grupas lielākā daļa sākas no elkoņa iekšējās malas, no kopējā saliecēju sākumpunkta pie mediālā epikondīla, bet stiepēju grupa no elkoņa ārējās malas, no kopējā stiepēju sākumpunkta pie laterālā epikondīla. Tieši šie sākumpunkti ir vietas, kur rodas divas plaši pazīstamas pārslodzes slimības, ko sadzīvē sauc par golfa spēlētāja un tenisista elkoni.
Bojājumu sekas ir ļoti atšķirīgas atkarībā no tā, kura cīpsla skarta un kurā vietā. Viens un tas pats griezums plaukstā var nozīmēt nelielu neērtību vai pilnīgu pirksta funkcijas zudumu, un tieši tāpēc rokas traumu novērtēšana ir atsevišķa ķirurģijas nozare.
Saliecēju cīpslas un to ceļš
Saliecēju grupā svarīgākās ir trīs: virspusējais pirkstu saliecējs, dziļais pirkstu saliecējs un garais īkšķa saliecējs. Katrs pirksts saņem divas cīpslas, un tām ir dažādi piestiprinājuma punkti, tāpēc ar vienu pirkstu var saliekt atsevišķi vidējo un galējo locītavu.
Virspusējā saliecēja cīpsla pirksta pamatnē sašķeļas divās daļās un ļauj dziļā saliecēja cīpslai iziet tai cauri. Šis risinājums ir viena no elegantākajām vietām visā cilvēka anatomijā: divas cīpslas vienā šaurā kanālā strādā neatkarīgi viena no otras.
| Cīpsla | Piestiprinājums | Kustība |
|---|---|---|
| Virspusējais pirkstu saliecējs | Vidējais pirkstkauls | Saliec pirksta vidējo locītavu |
| Dziļais pirkstu saliecējs | Gala pirkstkauls | Saliec pirksta gala locītavu |
| Garais īkšķa saliecējs | Īkšķa gala kauls | Saliec īkšķa gala locītavu |
| Plaukstas locītavas saliecēji | Plaukstas pamatnes kauli | Saliec un sāniski novirza plaukstu |
Karpālais kanāls un gredzenveida skriemeļi
Plaukstas locītavas līmenī visas deviņas pirkstu saliecēju cīpslas iet cauri karpālajam kanālam, ko no priekšas noslēdz bieza saliecēju saitene, bet no pārējām pusēm plaukstas pamatnes kauli. Kanālā kopā ar cīpslām iet arī vidējais nervs, un tam nav kur atkāpties, ja apkārtējie audi uztūkst.
Pirkstos cīpslas notur virkne šķērsvirziena un krusteniski novietotu gredzenveida saišu, ko sauc par skriemeļiem. To uzdevums ir turēt cīpslu piespiestu pie kaula; bez tām cīpsla saliecot atlēktu uz priekšu kā loka aukla un zaudētu lielu daļu sava spēka.
Ja skriemeļa un cīpslas savstarpējā telpa sašaurinās vai cīpslā veidojas mezgliņš, rodas raksturīga parādība: pirksts saliecas normāli, bet iztaisnojas ar rāvienu vai nemaz. To sauc par lecošo pirkstu jeb stenozējošo tenosinovītu, un visbiežāk tas rodas pirmā skriemeļa līmenī pie plaukstas pamatnes.
Stiepēju cīpslas un seši nodalījumi
Rokas mugurpusē stiepēju cīpslas šķērso plaukstas locītavu zem stiepēju saitenes, kas tās sadala sešos atsevišķos kanālos. Šāds sadalījums ir svarīgs praksē: sūdzību vieta gandrīz precīzi norāda, kura cīpslu grupa ir iekaisusi.
Nodalījumu saturs parasti tiek skaitīts no īkšķa puses uz mazā pirkstiņa pusi.
- Pirmais nodalījums: garais īkšķa atvilcējs un īsais īkšķa stiepējs; šeit rodas de Kervēna tenosinovīts.
- Otrais nodalījums: divi plaukstas locītavas stiepēji spieķa kaula pusē.
- Trešais nodalījums: garais īkšķa stiepējs, kas apliecas ap kaula izcilni un tāpēc ir neaizsargāts pēc spieķa kaula lūzumiem.
- Ceturtais nodalījums: kopējais pirkstu stiepējs un rādītājpirksta atsevišķais stiepējs.
- Piektais nodalījums: mazā pirkstiņa atsevišķais stiepējs.
- Sestais nodalījums: plaukstas locītavas stiepējs elkoņa kaula pusē.
Pirksta stiepēju aponeuroze
Pirksta mugurpusē stiepēja cīpsla nepaliek viena virve. Tā izplešas plānā, trīsstūrveida plāksnē, kurā iepinas arī plaukstas sīko muskuļu cīpslas. Šo konstrukciju sauc par stiepēju aponeurozi, un tā sadalās vienā centrālajā un divās sānu joslās.
Centrālā josla piestiprinās pie vidējā pirkstkaula, bet sānu joslas savienojas un piestiprinās pie gala pirkstkaula. Tieši šis sadalījums izskaidro trīs tipiskas pirkstu deformācijas, kas rodas pēc šķietami nelielām traumām.
Šo bojājumu kopīgā iezīme ir tā, ka tie bieži rodas bez griezuma un bez lūzuma, vienkārši no spēcīga rāviena, piemēram, kad pirksts atsitas pret bumbu vai aizķeras aiz segas.
- Āmura pirksts: atrauta stiepēja piestiprinājuma vieta pie gala pirkstkaula, pirksta gals nokarājas un to nevar iztaisnot.
- Pogcaurumveida deformācija: plīsusi centrālā josla, vidējā locītava saliecas, bet gala locītava pārmērīgi iztaisnojas.
- Gulbja kakla deformācija: vidējā locītava pārstiepjas, bet gala locītava saliecas; bieži saistīta ar reimatoīdo artrītu.
Kā cīpsla barojas un kāpēc tā dzīst lēni
Cīpslas šūnas ir retas un vielmaiņa lēna. Uzturvielas tās saņem divējādi: pa sīkiem asinsvadu saišķiem, kas ienāk no kaula puses, un tieši no sinoviālā šķidruma, kas apskalo cīpslu apvalkā. Otrais ceļš darbojas tikai tad, kad cīpsla kustas, jo kustība sūknē šķidrumu.
Tieši tāpēc mūsdienās pēc cīpslas šuves ilga pilnīga imobilizācija vairs netiek uzskatīta par labāko risinājumu. Vadīta, agrīna un kontrolēta kustība uzlabo dzīšanu un, kas ir vēl svarīgāk, novērš saaugumu veidošanos starp cīpslu un tās apvalku.
Saaugumi ir galvenā problēma pēc rokas cīpslu operācijām. Pat tehniski nevainojami sašūta cīpsla nedos labu rezultātu, ja tā pielīp pie apkārtējiem audiem un vairs nespēj slīdēt. Tāpēc rehabilitācija pie rokas terapeita vai ergoterapeita ir tikpat svarīga kā pati operācija.
Biežākie cīpslu bojājumi rokā
Daļa problēmu rodas no pārslodzes un attīstās pakāpeniski, citas ir pēkšņu traumu sekas. Atšķirt tās parasti palīdz jautājums par to, vai bija konkrēts brīdis, kad viss mainījās.
Par bojājuma nopietnību liecina ne tik daudz sāpes, cik funkcijas zudums: ja kustība vairs nav iespējama, iemesls jānoskaidro ātri.
- De Kervēna tenosinovīts: sāpes plaukstas locītavas īkšķa pusē, pastiprinās, ceļot priekšmetus ar izstieptu īkšķi.
- Lecošais pirksts: pirksta ieķeršanās un rāviens, bieži no rīta izteiktāka.
- Dziļā saliecēja cīpslas atrāviens: parasti zeltnesim, kad pirksts spēcīgi noturas aiz apģērba; gala locītavu vairs nevar saliekt.
- Garā īkšķa stiepēja plīsums: var rasties nedēļas vai mēnešus pēc spieķa kaula lūzuma, īkšķi vairs nevar pacelt no galda virsmas.
- Stiepēju cīpslu plīsumi reimatoīdā artrīta gadījumā: pirksti pēc kārtas zaudē spēju iztaisnoties.
- Griezti bojājumi plaukstā: pat neliels griezums var pārgriezt cīpslu, jo tā atrodas tuvu ādai.
Kā to izmeklē
Rokas izmeklēšana lielā mērā balstās uz precīziem kustību testiem, kas ļauj pārbaudīt katru cīpslu atsevišķi. Ultrasonogrāfija ir īpaši noderīga tieši šeit, jo cīpslas atrodas virspusēji un izmeklējumu var veikt kustības laikā, redzot, kā cīpsla slīd vai kur tā ieķeras.
Magnētiskās rezonanses izmeklējumu izmanto sarežģītākos gadījumos, kad jānovērtē cīpslas galu attālums vai blakus struktūru stāvoklis. Rentgenogramma pati cīpslu neparāda, bet ir vajadzīga, lai izslēgtu lūzumu vai atrautu kaula fragmentu.
Ar rokas cīpslu traumām nodarbojas rokas ķirurgs vai ortopēds traumatologs, iekaisīgu slimību gadījumā reimatologs, bet funkcijas atjaunošanu vada rokas terapeits.
- Ārsts notur pārējos pirkstus izstieptus un lūdz saliekt vienu pirkstu; tas ļauj pārbaudīt virspusējo saliecēju atsevišķi.
- Pēc tam notur pirksta vidējo locītavu un lūdz saliekt tikai gala locītavu; tas pārbauda dziļo saliecēju.
- Stiepējus pārbauda, lūdzot pacelt katru pirkstu no līdzenas virsmas atsevišķi.
- Īkšķa puses sāpju gadījumā izmanto testu, kurā īkšķi iesaka saspiest dūrē un plaukstu novirzīt uz mazā pirkstiņa pusi.
- Ja pastāv aizdomas par pilnu pārrāvumu, papildus vērtē miera stāvokļa pirkstu stāvokli, jo pārgrieztas cīpslas gadījumā zūd dabiskais pirkstu izliekums.
Ar ko cīpslu problēmas sajauc
Vairākas biežas rokas kaites rada līdzīgas sūdzības, bet to cēlonis ir nevis cīpsla, bet nervs, saistaudu plēve vai locītava. Ārstēšana šajos gadījumos atšķiras pilnībā.
Praktiska pazīme ir tā, ka cīpslas problēmas gandrīz vienmēr ir saistītas ar konkrētu kustību, bet nervu problēmas ar noteiktu ādas apgabalu un ar nakts simptomiem.
| Stāvoklis | Raksturīgā sūdzība | Kas ārstē |
|---|---|---|
| Lecošais pirksts | Pirksta ieķeršanās un rāviens, sāpīgs mezgliņš plaukstā | Rokas ķirurgs vai ortopēds |
| Karpālā kanāla sindroms | Nakts tirpšana īkšķī un trīs blakus pirkstos | Neirologs, pēc tam rokas ķirurgs |
| Dipitrēna kontraktūra | Cieti valnīši plaukstā, pirksts nav iztaisnojams, bet nav sāpju | Rokas ķirurgs |
| Īkšķa pamatnes locītavas artroze | Sāpes, satverot un griežot, kustība krakšķ | Ortopēds traumatologs |
Tas, ko mācību grāmatas piemin garāmejot
Daļai cilvēku vienā vai abās rokās trūkst garā plaukstas muskuļa cīpslas. Tas nekādi netraucē rokas darbību, un to var pārbaudīt pašam: saliekot īkšķi pret mazo pirkstiņu un nedaudz saliecot plaukstu, plaukstas locītavas vidū parasti parādās plāna virve. Ja tās nav, trūkst arī muskuļa. Ķirurģijā šī cīpsla tiek augstu vērtēta tieši tāpēc, ka to var izmantot kā materiālu citu cīpslu rekonstrukcijai, neko nezaudējot.
Otrs mazāk zināms fakts ir tas, ka plaukstā ir muskuļi, kas sākas nevis no kaula, bet no cīpslas. Tie ir tārpveida muskuļi, kas sākas no dziļā pirkstu saliecēja cīpslām un piestiprinās pie stiepēju aponeurozes. Tā rezultātā viens un tas pats muskulis vienlaikus saliec pirksta pamatnes locītavu un iztaisno abas pārējās, un tieši šī kustība ļauj rakstīt un turēt priekšmetus ar izstieptiem pirkstiem.
Trešais aspekts ir vēsturisks apzīmējums, kas joprojām lietots praksē. Pirksta posmu no plaukstas krokas līdz vidējās locītavas līmenim ķirurgi agrāk sauca par neviena zemi, jo saliecēju cīpslu šuves šajā šaurajā, ar apvalku noslēgtajā telpā deva sliktus rezultātus. Mūsdienās ar uzlabotu šuvju tehniku un agrīnu kustību rezultāti ir daudz labāki, bet šī zona joprojām tiek uzskatīta par tehniski prasīgāko rokas ķirurģijā.
Bieži uzdotie jautājumi
Kāpēc pārgrieztu cīpslu nevar vienkārši ļaut sadzīt pašu?
Cīpslas galus velk muskulis, tāpēc pēc pārrāvuma tie attālinās viens no otra un paši nesaaug. Turklāt neatjaunota cīpsla ātri saīsinās, un vēlāka operācija kļūst daudz sarežģītāka. Tāpēc pēc griezuma, pēc kura kustība ir zudusi, jādodas pie ārsta tajā pašā dienā.
Vai lecošo pirkstu vienmēr operē?
Nē. Sākumā bieži pietiek ar slodzes samazināšanu, nakts šinu un vietēju kortikosteroīda injekciju, kas daudziem cilvēkiem dod ilgstošu uzlabojumu. Operāciju, kurā pārgriež sašaurināto gredzenveida saiti, apsver tad, ja pirksts ieķeras noturīgi, ja injekcijas nepalīdz vai ja ieķeršanās atkārtojas. Izvēli nosaka ārsts pēc apskates.
Kāpēc pēc plaukstas locītavas lūzuma var pārtrūkt īkšķa cīpsla?
Garais īkšķa stiepējs apliecas ap nelielu kaula izcilni spieķa kaula galā, un lūzuma vietā izmainītā kaula virsma vai lūzuma izraisītie asinsapgādes traucējumi to pakāpeniski nodilda. Plīsums var notikt nedēļas vai pat mēnešus pēc traumas, bieži bez jaunas slodzes. Ja īkšķi vairs nevar pacelt no galda virsmas, nepieciešama rokas ķirurga apskate.
Cik ilgi jāatjaunojas pēc saliecēja cīpslas šuves?
Precīzs laiks atkarīgs no bojājuma zonas, no tā, vai skarti arī nervi un asinsvadi, un no rehabilitācijas gaitas, tāpēc viena skaitļa nav. Kopumā process ir ilgs: sākumā kustības ir stingri ierobežotas un vadītas, spēka slodzi atļauj daudz vēlāk, un pilna funkcija bieži atgriežas vairāku mēnešu laikā. Rehabilitācijas režīma neievērošana ir viens no biežākajiem sliktu rezultātu iemesliem.
Vai sāpes rokas mugurpusē vienmēr nozīmē cīpslu iekaisumu?
Nē. Sāpes var nākt arī no locītavām, no kaula, no nerva saspieduma vai no kakla daļas problēmām. Uz cīpslu norāda tas, ka sāpes precīzi seko vienai virvei, pastiprinās pret pretestību veiktā kustībā un dažkārt pavada krikšķoša sajūta. Ja sāpes ir difūzas, ar rīta stīvumu un skar vairākas locītavas abās rokās, jāizslēdz iekaisīga locītavu slimība.
Vai datora peles lietošana bojā cīpslas?
Ilgstoša vienveidīga slodze ar neērtu plaukstas stāvokli var veicināt cīpslu apvalku kairinājumu un sūdzības plaukstas locītavā. Tomēr vairumam cilvēku sūdzības ir atgriezeniskas, ja maina darba vietas iekārtojumu, ievieš pārtraukumus un samazina atkārtoto kustību apjomu. Ja tirpšana vai vājums turpinās, tas jāizmeklē, jo cēlonis var būt nervu, nevis cīpslu problēma.