Kas ietekmē slāpekļa oksīda līmeni

Katra metode raksturo citu orgānu sistēmu, un rezultātus savstarpēji pārrēķināt nevar. Tāpēc jautājums vienmēr ir nevis „kāds ir mans NO līmenis“, bet gan „ko tieši un kur mēs mēram“.

Elpceļu gļotādas šūnas noteikta veida iekaisumā sāk ražot daudz vairāk NO, un tieši to mēra šis tests. Raksturīgi, ka rādītājs reaģē uz iekaisuma veidu, nevis uz elpas trūkuma stiprumu, tāpēc tas papildina, bet neaizstāj spirometriju.

• Alerģisks elpceļu iekaisums, tostarp neārstēta vai nepietiekami kontrolēta astma.
• Saskare ar alergēnu, piemēram, ziedputekšņiem sezonas laikā vai mājas putekļu ērcītēm.
• Nitrātiem bagāts uzturs īsi pirms mērījuma, piemēram, lielāks daudzums bietes vai lapu salātu.
• Dažas vīrusu elpceļu infekcijas, kuru laikā rādītājs var būt neraksturīgs.
• Ārstēšanas pārtraukšana: pēc inhalējamo kortikosteroīdu atcelšanas rādītājs bieži atkal paaugstinās.

Zems rezultāts ne vienmēr nozīmē veselību. Vairāki apstākļi rādītāju pazemina mākslīgi, un, ja tie netiek ņemti vērā, tests var maldināt.

Īpaši svarīga ir smēķēšana. Smēķētājiem izelpas NO parasti ir zemāks, tāpēc normāls rezultāts pie smēķēšanas neizslēdz elpceļu iekaisumu.

• Smēķēšana, arī tad, ja pēdējā cigarete izsmēķēta neilgi pirms testa.
• Inhalējamie kortikosteroīdi un citas iekaisumu mazinošas zāles, kas ir gaidāma, nevis nevēlama ietekme.
• Spirometrija vai fiziska slodze tieši pirms mērījuma.
• Daži elpceļu stāvokļi, kuros gļotādas iekaisums ir cita veida, piemēram, neitrofils.
• Skropstiņu darbības iedzimti traucējumi, kuros īpaši pazemināts ir tieši deguna NO.

Vislielākā NO koncentrācija cilvēka organismā tiek konstatēta nevis plaušās, bet deguna blakusdobumos. Tur tas darbojas kā daļa no iedzimtās aizsardzības pret mikrobiem un uzlabo gaisa un asins apmaiņu plaušās, kad šis gaiss tiek ieelpots.

Tieši tāpēc deguna NO mērījumam ir konkrēts klīnisks pielietojums. Primārās skropstiņu diskinēzijas gadījumā deguna NO ir raksturīgi ļoti zems, un tas kalpo par pirmo sijājošo pārbaudi, pirms tiek veikti sarežģītāki izmeklējumi.

Šī parādība izskaidro arī to, kāpēc elpošana caur degunu fizioloģiski atšķiras no elpošanas caur muti: caur degunu ieelpotais gaiss satur šo organisma paša ražoto gāzi.

Asinsvados NO ražo iekšējā apvalka šūnas, reaģējot uz asins plūsmas radīto berzi pret sienu. Šī atbilde uztur asinsvadu atvērtu, kavē trombocītu salipšanu un ierobežo iekaisuma šūnu piestiprināšanos.

Kad runā par NO trūkumu, bieži domā tikai par mazāku ražošanu. Patiesībā ne mazāk svarīgs ir otrs mehānisms: oksidatīvā stresa apstākļos brīvie radikāļi NO iznīcina, pirms tas paspēj nostrādāt. Tātad ražošana var būt normāla, bet pieejamība maza.

Šo pieejamību samazina labi zināmi riska faktori, un tieši tāpēc endotēlija darbības pasliktināšanās tiek uzskatīta par vienu no agrākajiem asinsvadu bojājuma posmiem, kas parādās vēl pirms redzamām aterosklerozes pazīmēm.

• Smēķēšana un pasīvā smēķēšana.
• Ilgstoši paaugstināts asinsspiediens.
• Augsts cukura līmenis asinīs un insulīna rezistence.
• Paaugstināts zema blīvuma holesterīns un oksidētās tā daļiņas.
• Mazkustīgums, aptaukošanās un hronisks miega trūkums.
• Novecošana, kas šo spēju pakāpeniski samazina arī veselam cilvēkam.

Vairākas plaši lietotas zāles iedarbojas tieši uz NO signālu, un tas parāda, cik praktiska ir šī fizioloģija.

Svarīgi, ka daļa šo līdzekļu savstarpēji nav savienojama. Nitrātu un NO signālu pastiprinošu līdzekļu vienlaicīga lietošana var radīt bīstamu asinsspiediena kritumu, tāpēc šādas kombinācijas nosaka tikai ārsts.

• Nitroglicerīns un citi nitrāti: organismā pārvēršas par NO un paplašina asinsvadus stenokardijas gadījumā.
• Fosfodiesterāzes inhibitori: nevis rada NO, bet pagarina tā radītā signāla darbību.
• Ieelpojamais slāpekļa oksīds: lieto intensīvajā terapijā, tostarp jaundzimušajiem ar plaušu asinsvadu pretestības paaugstinājumu.
• Inhalējamie kortikosteroīdi: elpceļos pazemina paaugstinātu NO, jo mazina iekaisumu.

Izelpas NO mēra pneimonologa vai alergologa kabinetā, bērniem to var veikt jau no vecuma, kurā bērns spēj vienmērīgi izelpot aparātā. Tests ilgst dažas minūtes un nesāp.

Lai rezultāts būtu ticams, jāievēro sagatavošanās noteikumi. Tos norāda ārstniecības iestāde, un parasti tie skar ēšanu, smēķēšanu un fizisko slodzi pirms izmeklējuma.

1. Vismaz stundu pirms testa nav ieteicams ēst un dzert nitrātiem bagātus produktus.
2. Pirms mērījuma jāizvairās no smēķēšanas un intensīvas fiziskas slodzes.
3. Spirometriju parasti veic pēc, nevis pirms NO mērījuma.
4. Jāpasaka ārstam par visām lietotajām zālēm, īpaši par inhalatoriem.
5. Izelpa jāveic lēni un vienmērīgi, pēc aparāta norādēm, un mērījumu parasti atkārto.
6. Rezultātu vērtē kopā ar sūdzībām, spirometriju un alerģijas izmeklējumiem, nevis atsevišķi.

Ir trīs pilnīgi dažādas vielas ar līdzīgiem nosaukumiem, un to jaukšana rada daudz pārpratumu. Slāpekļa oksīds jeb NO ir organisma paša ražota signālviela. Slāpekļa oksiduls jeb N2O ir smieklu gāze, ko lieto anestēzijā un sāpju mazināšanā. Slāpekļa dioksīds jeb NO2 ir gaisa piesārņotājs, kas rodas sadegšanas procesos un kairina elpceļus.

Otra bieža sajaukšana notiek ar uztura bagātinātājiem, kuri sevi dēvē par „NO pastiprinātājiem“. Tie satur aminoskābes vai augu ekstraktus un uz izelpas NO rādītāju, ko mēra ārsts, neattiecas nekādi. Vienīgais dokumentētais uztura efekts uz šo mērījumu ir nitrātiem bagāta ēdiena īslaicīga ietekme, kas var rezultātu sagrozīt.

Trešais pārpratums ir domāt, ka augstāks NO vienmēr ir labāk. Asinsvados pietiekama NO pieejamība patiešām ir vēlama, bet elpceļos paaugstināts NO ir iekaisuma pazīme, un iekaisuma vietā ļoti liels NO daudzums kopā ar skābekļa radikāļiem kļūst audiem toksisks.