Mazais kāju pirksts: uzbūve un nozīme

Pirksta pamatā ir pleznas kaula galviņa, kas veido pleznas un pirksta locītavu (articulatio metatarsophalangea V). Tālāk seko starpfalangu locītavas, kuras saaugušu falangu gadījumā var būt tikai viena.

Piektajam pirkstam ir divi savi pēdas plaukstas puses muskuļi. Nolaidējmuskulis (musculus abductor digiti minimi) stiepjas gar visu pēdas ārmalu no papēža kaula un atvelk pirkstu uz sāniem. Īsais saliecējmuskulis (musculus flexor digiti minimi brevis) sākas no piektā pleznas kaula pamatnes un saliec pirkstu pamata locītavā. Daļai cilvēku ir arī atsevišķs pretnostatītājmuskulis, bet tā klātbūtne ir mainīga.

Papildus tiem pirkstu kustina divi kopīgie saliecēji: garais pirkstu saliecējmuskulis (musculus flexor digitorum longus), kura cīpsla piestiprinās pie gala falangas, un īsais pirkstu saliecējmuskulis (musculus flexor digitorum brevis) ar cīpslu pie vidējās falangas. Uz muguras puses pirkstu paceļ garais pirkstu atliecējmuskulis (musculus extensor digitorum longus); īsais atliecējs, kas apgādā otro, trešo un ceturto pirkstu, līdz piektajam parasti nesniedzas.

Šī muskuļu kombinācija ir iemesls, kāpēc mazo pirkstu var nedaudz atvirzīt uz sāniem atsevišķi no pārējiem, ja vien apavi nav padarījuši šo kustību ierastu un aizmirstu.

• Piektais pleznas kauls ar labi taustāmu izcilni pamatnē.
• Divas vai trīs falangas atkarībā no saaugšanas.
• Divi savi mazie muskuļi: nolaidējs un īsais saliecējs.
• Divi kopīgie saliecēji un garais atliecējs.
• Jutību dod ikra nerva zars muguras pusē un ārējais pēdas plaukstas nervs zoles pusē.

Soļa laikā zemes pretspiediens pārvietojas pa pēdu noteiktā ceļā: no papēža ārmalas uz priekšu gar ārējo joslu un tad šķērsām pāri pleznas kaulu galviņām līdz īkšķim, ar kuru notiek atspēriens. Mazais pirksts atrodas šī ceļa sānu robežā.

Viņa galvenais darbs nav spēks, bet platums. Pieliekot pirkstu pie zemes, atbalsta laukums kļūst nedaudz platāks, un ķermeņa svara centram ir lielāka vieta, kurā svārstīties, nesazaudējot līdzsvaru. Tas ir īpaši svarīgi, stāvot uz vienas kājas un ejot pa nelīdzenu virsmu.

Otrs uzdevums ir informācija. Pirkstu galos ir blīvs taustes un spiediena receptoru tīkls, kas smadzenēm nepārtraukti ziņo par atbalsta izmaiņām. Šī informācija ir viens no galvenajiem līdzsvara avotiem līdzās redzei un iekšējās auss līdzsvara orgānam, un tieši tās pasliktināšanās ir viens no kritienu cēloņiem vecākiem cilvēkiem.

Tieši tāpēc sasistu mazo pirkstu ir tik nepatīkami: sāpju receptoru blīvums šeit ir liels, bet kaula pārsegums ar mīkstajiem audiem plāns, tāpēc trieciens nonāk praktiski tieši uz periostu.

Augļa attīstības laikā pirksti veidojas no plaukstas plātnes, kurā starp topošajiem pirkstiem šūnas mērķtiecīgi iet bojā. Piektais pirksts nobriest pēdējais, tāpēc tieši tam biežāk gadās uzbūves variācijas, tostarp papildu pirksts vai pirkstu saaugšana. Šādas iedzimtas pārmaiņas vērtē bērnu ortopēds.

Bērnam pēda ir mīksta un pirksti ļoti kustīgi. Par šauriem apavi šajā vecumā ir īpaši nelabvēlīgi, jo augošie kauli pielāgojas apavam, nevis otrādi. Apavu izvēlē būtisks ir priekšgala platums, nevis tikai garums.

Ar gadiem zem pēdas priekšgala noplok taukainais spilventiņš, kas amortizē triecienus, saites kļūst vaļīgākas, un pirksti bieži sagriežas vai paceļas. Piektais pirksts nereti pagriežas uz iekšu un nokļūst zem vai virs ceturtā, kas rada berzi un varžacis.

Vecumā samazinās arī ādas jutība un dzīšanas spējas. Tāpēc pēdu ikdienas apskate un piemēroti apavi vecākiem cilvēkiem ir tikpat svarīgi kā jebkura zāļu terapija.

Tabulā apkopoti stāvokļi, kurus visbiežāk sajauc savā starpā. Precīzu diagnozi nosaka ārsts, jo dažiem no tiem ārstēšana ir pilnīgi atšķirīga.

Sabiezējumu pie piektā pleznas kaula galviņas latviski mēdz saukt par mazo kauliņu, un tas rodas tad, kad pleznas kauls novirzās uz āru, bet pats pirksts uz iekšu. Virs izvirzījuma esošā āda tiek nepārtraukti berzēta pret apavu, ādas maisiņš iekaist, un rodas sāpīgs, apsārtis izcilnis.

Cēloņu parasti ir vairāki vienlaikus: iedzimta pēdas priekšgala forma, platā priekšgala izplešanās ar gadiem un šauri, smaili apavi. Sievietēm tas sastopams biežāk, ko lielā mērā izskaidro apavu forma.

Sākotnējā ārstēšana ir bezoperācijas: pietiekami plati apavi ar mīkstu virsu, silikona spilventiņi, pēdas atbalsta ieliktņi un iekaisuma mazināšana. Ja sāpes ilgstoši traucē staigāt un konservatīvie līdzekļi nelīdz, ortopēds var piedāvāt kaula korekcijas operāciju.

Svarīgi saprast, ka izcilnis pats par sevi nav ārstēšanas indikācija. Operē sāpes un funkcijas traucējumus, nevis pēdas izskatu.

Pārbaude sākas ar apskati stāvus un ejot, jo daudzas deformācijas parādās tikai ar svaru uz pēdas. Ārsts vērtē pirkstu stāvokli, ādas sabiezējumu vietas, kas rāda, kur slodze ir pārmērīga, un pārbauda kustības katrā locītavā atsevišķi.

Ja ir aizdomas par lūzumu, veic pēdas rentgenogrammu vismaz divās projekcijās, un slodzes rentgenogramma stāvus precīzāk parāda kaulu savstarpējo stāvokli. Mīksto audu bojājumus, cīpslu un ādas maisiņu iekaisumu labi rāda ultrasonogrāfija.

Sarežģītākos gadījumos izmanto magnētiskās rezonanses izmeklēšanu, kas parāda kaula tūsku, noguruma lūzumus un dziļus iekaisuma perēkļus. Cilvēkam ar cukura diabētu papildus vērtē pulsu uz pēdas artērijām un jutību ar monofilamenta testu.

1. Apskate stāvus, ejot un guļus, salīdzinot abas pēdas.
2. Sāpju punkta precīza taustīšana, īpaši pie piektā pleznas kaula pamatnes izciļņa.
3. Kustību apjoma un pirksta stabilitātes pārbaude.
4. Rentgenogramma, ja ir aizdomas par lūzumu vai deformāciju.
5. Ultrasonogrāfija vai magnētiskā rezonanse mīksto audu un kaula tūskas novērtēšanai.

Sāpīgu sabiezējumu uz pirksta bieži uzskata par varžaci, kaut arī tā ir vīrusa izraisīta kārpa. Atšķirība ir sāpju virzienā: kārpa sāp, to saspiežot no sāniem, bet varžacs sāp, spiežot no augšas, un varžacij vidū parasti ir blīvs, dzeltenīgs kodols bez punktveida asinsvadiem.

Pēdas ārmalas sāpes pēc pagriezienas bieži nosauc par sastiepumu, lai gan tieši šādā mehānismā rodas piektā pleznas kaula pamatnes lūzums. Ja pēc potītes ievirpināšanas sāp nevis potīte, bet pēdas ārmala, ir vajadzīga rentgenogramma.

Atsevišķi minams lūzums nedaudz tālāk no pamatnes izciļņa, kurš dziest slikti, jo šajā vietā kaula asinsapgāde ir vāja. Tieši tāpēc šādu lūzumu ārstē citādi nekā parastu pamatnes atrāvumu, un to nedrīkst novērtēt kā sīku traumu.

Visbeidzot, mitrs, bāls sabiezējums starp ceturto un piekto pirkstu bieži tiek uzskatīts par sēnīti. Tā var būt mīkstā varžacs, kas rodas no kaulu savstarpējas berzes šaurā, mitrā starpā. Abi stāvokļi var pastāvēt kopā, un atšķirt tos palīdz ārsts vai podologs.

Sasists pirksts bez izteiktas deformācijas parasti dziest pats, taču ir situācijas, kurās gaidīšana ir kaitīga.

Ārsta apskate ir nepieciešama, ja pēc traumas pirksts ir acīmredzami saliekts nepareizā leņķī, ja uz pēdas nevar uzkāpt, ja pietūkums un zilums strauji pieaug vai ja sāpes pēc dažām dienām nemazinās. Atklāta brūce, strutas, pieaugošs apsārtums un drudzis prasa neatliekamu palīdzību.

Īpaša grupa ir cilvēki ar cukura diabētu, perifēro artēriju slimību vai nejutīgām pēdām. Viņiem pat neliela brūce vai apsārtums starp pirkstiem var strauji pāraugt dziļā infekcijā, tāpēc šādas pārmaiņas ir jāparāda ārstam tajā pašā dienā, nevis jāgaida, kamēr pāries.