Matu veidi: lanugo, pūkmati un terminālie mati

Lanugo ir pirmais matu veids. Tas izaug auglim otrajā grūtniecības trešdaļā, klāj gandrīz visu ķermeni, ir ļoti smalks, mīksts un bez pigmenta. Lanugo palīdz noturēt uz ādas augļa smērvielu un līdz ar to aizsargāt ādu. Parasti tas izkrīt vēl dzemdē vai dažu nedēļu laikā pēc dzimšanas, un priekšlaicīgi dzimušiem bērniem tas vēl var būt labi redzams.

Pūkmati ir tie, kas klāj lielāko daļu pieaugušā ķermeņa. Tie ir īsi, plāni, gaiši un tik smalki, ka ikdienā tos gandrīz nepamana. Tiem parasti nav serdes, un tie ir vāji saistīti ar tauku dziedzeriem. Pūkmatu nav uz plaukstām, pēdu apakšām, lūpu sarkanās daļas un dažām citām vietām.

Terminālie mati ir biezi, gari un pigmentēti. No dzimšanas tie aug galvas ādā, uzacīs un skropstās. Pubertātē androgēnu ietekmē terminālie mati sāk augt padusēs, kaunuma apvidū, bet vīriešiem arī sejā, uz krūtīm, vēdera un ekstremitātēm. Starp abiem veidiem pastāv arī pārejas mati, kas pēc biezuma un krāsas ir kaut kur pa vidu.

Folikulā izšķir vairākas daļas. Augšējā piltuvveida daļa atveras uz ādas virsmas, un tajā ieplūst tauku dziedzera izvadkanāls. Zemāk atrodas šaurākā daļa ar cilmes šūnu apgabalu, un tieši šeit piestiprinās matu cēlājmuskulis (musculus arrector pili). Dziļumā ir matu sīpols (bulbus pili) ar dalīšanās zonu.

Matu cēlājmuskulis ir gluds muskulis, kas saraujoties paceļ matu stāvus un izspiež ādu ap to. Tā ir zosādas izcelsme. Zīdītājiem ar biezu kažoku tas uzlabo siltumizolāciju; cilvēkam šis mehānisms ir saglabājies bez praktiska labuma.

Tauku dziedzeris ražo ādas taukvielu, kas ieziež matu un ādu. Kopā folikuls, dziedzeris un muskulis veido vienotu vienību, un tieši tāpēc ādas slimības bieži skar tos visus reizē; pūtīte, piemēram, sākas nevis uz ādas virsmas, bet tieši folikula piltuvē.

Matu biezumu nosaka sīpola izmērs. Kad sīpols sarūk, mats kļūst plānāks, gaišāks un īsāks, tuvojoties pūkmata izskatam. Šo procesu sauc par folikula miniaturizāciju.

• Piltuve: folikula augšdaļa, kurā atveras tauku dziedzeris.
• Šaurums: cilmes šūnu apgabals, no kura sākas katrs jauns augšanas cikls.
• Matu sīpols: šūnu dalīšanās zona, kur veidojas mats.
• Matu papilla: asinsvadu apgādāts saistaudu kodoliņš, kas nosaka matu biezumu.
• Matu cēlājmuskulis: paceļ matu, radot zosādu.

Mati neaug nepārtraukti. Katrs folikuls iziet ciklu, kas sastāv no augšanas fāzes, īsas pārejas fāzes un miera fāzes, kurai seko vecā mata izkrišana un jauna augšanas sākums. Galvas ādā augšanas fāze ilgst gadus, tāpēc galvas mati var izaugt gari.

Uz ķermeņa augšanas fāze ir daudz īsāka, dažkārt tikai dažus mēnešus, un tieši tāpēc uzacis, skropstas un kāju mati sasniedz noteiktu garumu un tālāk neaug. Tas ir arī iemesls, kāpēc uzacu mati atjaunojas ātrāk nekā galvas mati pēc līdzvērtīga bojājuma.

Veselam cilvēkam folikuli darbojas neatkarīgi viens no otra, un tieši tāpēc cilvēks neizkūst kā dzīvnieks sezonāli. Tomēr, ja liela daļa folikulu vienlaikus tiek iegrūsti miera fāzē, piemēram, pēc smagas slimības, dzemdībām vai izteikta stresa, pēc dažiem mēnešiem seko pamanāma izkrišanas epizode.

Ikdienas matu zudums noteiktā apjomā ir normāls un atspoguļo tikai to, cik folikulu tobrīd beidz savu ciklu. Satraukumu rada nevis atsevišķi mati uz ķemmes, bet noturīga izkrišanas pastiprināšanās, matu retināšanās vai plikuma laukumu parādīšanās.

1. Augšanas fāzē sīpola šūnas aktīvi dalās un mats aug; šīs fāzes ilgums nosaka galīgo garumu.
2. Pārejas fāzē šūnu dalīšanās apstājas un folikuls saraujas.
3. Miera fāzē mats vairs neaug, bet paliek folikulā noenkurots.
4. Vecais mats izkrīt, bieži tieši tad, kad jaunais jau sāk augt.
5. Cilmes šūnu apgabals uzsāk jaunu augšanas fāzi, un cikls atkārtojas.

Jaundzimušajiem galvas mati bieži ir smalki un nereti izkrīt pirmajos mēnešos, jo liela daļa folikulu vienlaikus pāriet miera fāzē. Jaunie mati var būt citā krāsā un ar citu struktūru nekā pirmie, un tas ir normāli.

Pubertāte ir lielākais pagrieziena punkts. Androgēnu ietekmē pūkmati androgēnu jutīgās vietās pārvēršas terminālos. Sievietēm tas skar galvenokārt padušu un kaunuma apvidu, vīriešiem daudz plašāku laukumu, tostarp seju. Šī pāreja notiek pakāpeniski un vairāku gadu laikā.

Pretrunīgi, bet tie paši androgēni galvas ādā daļai cilvēku darbojas pretēji: jutīgajos folikulos tie izraisa miniaturizāciju, un terminālie mati pakāpeniski kļūst par plāniem, gaišiem matiņiem. Tā ir androgēnā alopēcija, un tieši šis pretējais efekts vienā un tajā pašā organismā ir viena no dermatoloģijas interesantākajām parādībām.

Gados vecākiem cilvēkiem matu augšanas fāze kļūst īsāka, mati plānāki un skaits mazāks. Vienlaikus daudziem vīriešiem pastiprināti aug mati ausīs, degunā un uzacīs, jo tur folikulu jutība pret androgēniem laika gaitā mainās citādi nekā galvas ādā.

Difūza izkrišana pēc slimības, dzemdībām, straujas svara maiņas vai smaga stresa ir telogēna izkrišana. Tā parasti sākas ar vairāku nedēļu vai mēnešu nobīdi pēc notikuma un lielākoties pāriet pati, ja cēlonis ir novērsts. Biežs veicinošs faktors ir dzelzs trūkums un vairogdziedzera darbības traucējumi.

Plankumveida, apaļi pliki laukumi bez iekaisuma pazīmēm raksturīgi perēkļveida alopēcijai (alopecia areata), kas ir imūnsistēmas izraisīts stāvoklis. Rētu veidojoša matu izkrišana ar apsārtumu, zvīņošanos un ādas izmaiņām ir cits stāvoklis, kurā laikā uzsākta ārstēšana ir īpaši svarīga, jo zaudētie folikuli neatjaunojas.

Sievietēm vīrišķa tipa apmatojuma parādīšanās sejā, uz krūtīm un vēdera ir hirsutisms, un tas prasa androgēnu līmeņa izvērtēšanu. Biežākais cēlonis ir policistisko olnīcu sindroms, bet strauja attīstība ar balss pārmaiņām un menstruālā cikla izzušanu prasa steidzamu izmeklēšanu.

Lanugo atgriešanās pieaugušam cilvēkam ir nopietna pazīme. Smagas nepietiekamas uztura, tostarp anoreksijas, gadījumā uz ķermeņa var parādīties smalku, mīkstu matiņu klājums, un tā ir viena no pazīmēm, kas prasa tūlītēju medicīnisku palīdzību.

Ar ko vērsties: matu un galvas ādas slimības izmeklē dermatologs; hormonālas aizdomas vērtē endokrinologs vai ginekologs; pirmais solis parasti ir ģimenes ārsts, kurš nozīmē pamata analīzes.

Izmeklēšana sākas ar apskati un pārrunām par to, kad izkrišana sākusies, vai tā ir difūza vai plankumveida, kādas zāles cilvēks lieto un kādi notikumi bijuši pēdējā pusgadā. Šī informācija bieži ir noderīgāka par jebkuru analīzi.

Trihoskopija ir galvas ādas apskate ar palielinājumu, kas ļauj redzēt folikulu atvērumus, matu biezuma dažādību un ādas izmaiņas. Atšķirīga matu biezuma klātbūtne vienā apgabalā ir tipiska androgēnās alopēcijas pazīme, jo atspoguļo notiekošu miniaturizāciju.

Vilkšanas tests ļauj novērtēt, cik daudz matu ir miera fāzē un viegli atdalās. Asins analīzēs biežāk nosaka feritīnu, vairogdziedzera rādītājus un, sievietēm ar hirsutismu, androgēnu līmeni. Retāk nepieciešama galvas ādas biopsija, galvenokārt tad, ja ir aizdomas par rētu veidojošu procesu.

Pirmkārt, hirsutismu jauc ar hipertrihozi. Hirsutisms ir terminālo matu augšana sievietei vīrišķa izvietojuma vietās un ir saistīts ar androgēniem. Hipertrihoze ir pastiprināta apmatojuma augšana jebkurā vietā neatkarīgi no dzimuma un hormoniem, un tās cēloņi ir citi, tostarp dažas zāles.

Otrkārt, telogēna izkrišanu jauc ar androgēno alopēciju. Pirmā ir difūza, sākas pēkšņi pēc notikuma un parasti atgriežas. Otrā attīstās lēni, gadiem, un skar noteiktas vietas: vīriešiem pieres līniju un galvvidu, sievietēm parasti matu šķirtni, saglabājot priekšējo līniju.

Treškārt, pastāv noturīgs mīts, ka skūšana padara matus biezākus un tumšākus. Skūšana neskar folikulu un nemaina ne matu veidu, ne augšanas ātrumu. Tikko noskūts mats šķiet raupjāks, jo tā gals ir nogriezts taisni, nevis dabiski sašaurināts, un jaunais nogrieztais gals nav saules un valkāšanas izbalināts.

Ceturtkārt, sirmumu bieži saista ar stresu vienā naktī. Jau izaudzis mats krāsu nemaina, tāpēc pārmaiņas vienmēr notiek caur jaunizaugušiem matiem. Strauji pamanāms sirmums iespējams, ja vienlaikus izkrīt daļa pigmentēto matu, bet pats mats nakts laikā krāsu nezaudē.

Matu folikuls ir viens no retajiem cilvēka orgāniem, kas spēj pilnībā atjaunoties visa mūža garumā, un to nodrošina cilmes šūnu apgabals folikula vidusdaļā. Tieši tāpēc virspusēji ādas bojājumi dzīst ātrāk tur, kur ir daudz folikulu: to šūnas piedalās arī ādas virsējā slāņa atjaunošanā.

No tā izriet svarīga atšķirība klīnikā. Ja bojāts tikai matu stienis vai sīpola daļa, mati atjaunojas. Ja iznīcināts pats cilmes šūnu apgabals, piemēram, dziļā apdegumā vai rētu veidojošā slimībā, folikuls zūd neatgriezeniski, un šajā vietā mati vairs neaugs.

Otrs mazāk zināms fakts attiecas uz ķīmijterapiju. Tā iedarbojas uz strauji dalīgajām šūnām, tāpēc skar folikulus, kas atrodas augšanas fāzē. Tā kā galvas ādā lielākā daļa folikulu jebkurā brīdī aug, izkrišana ir pamanāma, bet uzacis un ķermeņa mati, kuriem miera fāzē atrodas lielāka daļa, cieš mazāk. Pēc ārstēšanas beigām mati parasti ataug, dažkārt ar citādu struktūru vai krāsu.