Priekšsmadzenes ir lielākā smadzeņu daļa cilvēkiem un lielākajai daļai dzīvnieku. Kā norāda nosaukums, tas atrodas vistālākajā pozīcijā no jebkuras smadzeņu daļas un parasti ir sadalīts divās puslodēs, kas pazīstamas kā diencefalons un telencephalons. Katram no tiem ir unikāla un svarīga loma informācijas apstrādē un pārraidē. Sensorā apstrāde un emocionālā reakcija ir daži no lielākajiem šo reģionu uzdevumiem. Iekļauta arī asociatīvā apstrāde, tostarp brīvprātīga un piespiedu motora kontrole, emocijas, izziņa un valoda. Šī smadzeņu priekšējā daļa bieži tiek uzskatīta par vienu no vissvarīgākajām, un bojājumi vai ievainojumi var nopietni ietekmēt daudzas dažādas funkcijas, sākot no komunikācijas līdz emocionālajai labklājībai.
Brain Basics
Smadzenes ir viens no vissarežģītākajiem cilvēka ķermeņa orgāniem. To veido intensīva nervu un mīksto audu sistēma, kas pārraida un vada signālus, un orgāns kopumā kalpo kā galvenā visa ķermeņa apstrādes vienība. Raugoties uz smadzenēm no ārpuses, tās bieži izskatās kā viena viendabīga masa, taču pētnieki ir identificējuši sešas galvenās jomas, katrai no kurām ir sava identitāte, kas tās atšķir no apkārtējiem reģioniem. Priekšējās smadzenes, ko dažreiz dēvē arī par prosencefalonu, atrodas smadzeņu priekšpusē, parasti tieši aiz cilvēka pieres. Aiz tā ir parietālā daiva un pakauša daiva; sānos ir temporālās daivas. Tas viss atrodas smadzenīšu un smadzeņu stumbra virsotnē, kas savieno orgānu ar mugurkaulu.
Diencephalon
Formas ziņā priekšējās smadzenes izskatās kā pusloks vai kauss, kas pagriezts uz sāniem, un parasti tas ir diezgan liels. Pieaugušajiem tas var aizņemt apmēram pusi no kopējās smadzeņu telpas. Šeit daudz kas notiek audos, un bieži vien ir visvieglāk noteikt precīzas funkcijas, ņemot lietas pa vienu puslodi.
Diencefalons atrodas apakšā. Šajā svarīgajā sadaļā ietilpst pretektums, pretalāms, epitalāms, hipotalāms, talāms un subtalāms, kas visi ir svarīgas smadzeņu anatomijas apakšdaļas. Kopumā šī puslode kalpo kā centrālā sensoro apstrādes zona un kontrolē autonomo nervu sistēmu. Autonomā nervu sistēma savukārt regulē tādas lietas kā ķermeņa temperatūra un miega stāvokļi. Tas arī kontrolē hormonus, kas izdalās hipofīzē, kas regulē vielmaiņu, kā arī citas autonomās funkcijas, piemēram, līdzsvaru, acu kustību kontroli, sejas kustību vai sajūtu uztveršanu un elpošanas kontroli. Šajā smadzeņu zonā tiek kontrolēta arī siekalošanās, rīšana un košļājamā barība, kā arī dzirdes un runas apstrāde.
Telecefalons
Centrālās nervu sistēmas (CNS) darbība galvenokārt notiek augšējā puslodē, kas pazīstama arī kā telencephalon. Šajā daļā ietilpst smadzenes, ko sauc arī par smadzeņu garozu. Tas galvenokārt kontrolē personību, atmiņu un kognitīvās funkcijas. Lielākā daļa pētnieku arī domā, ka smadzeņu garoza ir tas, kas cilvēkiem nodrošina spēju abstrakti domāt, spriest un koncentrēties.
Telencefalonā ietilpst arī bazālie gangliji, kas ir atbildīgi par motora funkciju kontroli. Defekti šajā smadzeņu zonā ir cieši saistīti ar tādiem stāvokļiem kā Parkinsona slimība un Hantingtona slimība.
Emocionālās kontroles
Priekšējās smadzenēs ir arī vairākas mazākas daivas, kas sadalītas starp abām puslodēm, kas kontrolē vairākas svarīgas starpfunkcijas. Tajos ietilpst priekšējā daiva, parietālā daiva, temporālā daiva, amigdala un hipokamps. Amigdala un hipokamps veido smadzeņu daļu, kas plašāk pazīstama kā limbiskā sistēma. Šo zonu bieži dēvē par “emocionālajām smadzenēm”, jo tā kontrolē tādas lietas kā cīņa vai bēgšana, seksuālā uzvedība, emocionālā izpausme un ilgtermiņa atmiņas attīstība. Dažreiz tas ir bijis saistīts arī ar depresiju, taču zinātnieki nav īsti pārliecināti par to, kur rodas depresija un garastāvokļa traucējumi; šajā jautājumā ir daudz strīdu un domstarpību.
Asociatīvie procesi
Ir arī vairāki saistīti procesi, kas saistīti ar abām puslodēm. Frontālie smadzeņu audi sūta sensoros signālus, piemēram, pa visu ķermeni, un, saņemot informāciju, smadzenes savieno jaunos datus ar iepriekš iegūtajām atmiņām. Tāpēc, piemēram, cepamā smarža var radīt pēkšņu atmiņu par mammu vai vecmāmiņu virtuvē, vai ziedu smarža kādam var atgādināt kādu bišu dzēlienu.