Priekšzobi: uzbūve un funkcijas

Katrā žoklī ir četri priekšzobi: divi centrālie pie pašas viduslīnijas un divi sānu, pa vienam katrā pusē. Augšžokļa zobus apzīmē kā incisivus centralis superior un incisivus lateralis superior, apakšžokļa zobus attiecīgi ar apzīmējumu inferior.

Piena zobu rindā priekšzobu skaits ir tāds pats, astoņi, un tie ir pirmie zobi, kas parādās mutē. Piena priekšzobi ir mazāki, baltāki un ar plānāku emaljas slāni, tāpēc bojājumi tajos izplatās ātrāk nekā pastāvīgajos zobos.

Katram no četriem veidiem ir savs raksturīgs izskats, un pieredzējis zobārsts atsevišķu izrautu zobu var atpazīt tikai pēc vainaga formas un saknes šķērsgriezuma.

Griešana ir acīmredzamākā, bet ne vienīgā funkcija. Priekšzobu darbs sākas brīdī, kad cilvēks atkož ābolu, un beidzas ar to, ka tie pasargā pārējos zobus no pārslodzes.

• Atkož un pārgriež barības gabalu, pirms tas nonāk uz košļājamiem zobiem.
• Veido skaņas: augšējie priekšzobi kopā ar apakšlūpu rada skaņas f un v, bet mēles gals pret tiem veido s un z.
• Atbalsta augšlūpu un apakšlūpu no iekšpuses, tādējādi nosakot lūpu novietojumu un sejas apakšdaļas profilu.
• Vada apakšžokļa kustību uz priekšu: kad apakšžoklis virzās uz priekšu, augšējo priekšzobu aizmugurējā virsma pašķir sānu zobus un pasargā tos no berzes.
• Kalpo kā smalks taustes orgāns, jo periodonta saitē ir sensori, kas ļauj sajust ļoti nelielas nelīdzenības starp zobiem.

Pirmie mutē parasti parādās apakšžokļa centrālie piena priekšzobi, aptuveni pirmā dzīves gada pirmajā pusē vai vidū, un tiem seko pārējie priekšzobi. Precīzs laiks bērniem ļoti atšķiras, un vairāku mēnešu novirze abos virzienos ir parasta.

Pastāvīgie priekšzobi nāk aptuveni skolas gaitu sākumā. Vispirms izaug apakšžokļa centrālie, tad augšžokļa centrālie, pēc tam sānu priekšzobi. Šajā laikā mutē vienlaikus ir gan piena, gan pastāvīgie zobi, un šo posmu sauc par jaukto sakodienu.

Jaunizaugušam pastāvīgam priekšzobam griezējšķautne nav gluda: uz tās ir trīs mazi apaļi izciļņi, mameloni. Tie ir zoba attīstības pēdas un ar laiku nodilst dabiskā košļāšanas gaitā. Ja tie saglabājas pieaugušam cilvēkam, tas visbiežāk nozīmē, ka priekšzobi savā starpā nesaskaras.

Daudziem bērniem tieši pēc pastāvīgo priekšzobu izaugšanas augšžoklī parādās redzama šķirba starp centrālajiem zobiem, un sānu priekšzobi ir nedaudz sašķiebti uz āru. Vecākiem tas izskatās kā nopietna nepareiza zobu stāvokļa pazīme.

Patiesībā tas ir paredzams attīstības posms. Ilkņu neizaugušās saknes atrodas dziļi kaulā virs sānu priekšzobu saknēm un spiež tās uz vidu, tāpēc vainagi izvēršas uz āru. Kad ilkņi izaug un aizņem savu vietu, spiediens izzūd un priekšzobi paši savietojas ciešāk.

Tas nenozīmē, ka katra šķirba pāries pati. Ja šķirba saglabājas arī pēc ilkņu izaugšanas, ja to uztur bieza lūpas saitīte vai ja trūkst kāda zoba, ir nepieciešams ortodonta vērtējums. Tomēr agrīna paniku izraisoša ārstēšana bieži ir nevajadzīga, un pareizais solis ir nogaidīšana ar regulāru uzraudzību.

Priekšzobi ir zobu grupa, kurā attīstības novirzes ir salīdzinoši biežas. Daļa no tām ir tikai izskata jautājums, citas ietekmē sakodienu.

• Sānu priekšzoba iedzimta neizveidošanās, kas bieži ir ģimenes iezīme un skar vienu vai abas puses.
• Konisks sānu priekšzobs, kad zobs izaug, bet ir smails un ievērojami mazāks par normālu.
• Liekais zobs starp centrālajiem priekšzobiem, ko sauc par mezjodensu un kas var kavēt pastāvīgo zobu izaugšanu.
• Saauguši vai sadalījušies zobi, kad divi dīgļi ir saplūduši vai viens ir mēģinājis sadalīties.
• Emaljas attīstības traucējumi, kas redzami kā baltas vai brūnas joslas un bieži atbilst kādai slimībai agrā bērnībā.
• Papildu izcilnis uz zoba aizmugurējās virsmas, kas var traucēt sakodienam.

Trauma ir priekšzobu galvenais ienaidnieks. Tieši augšžokļa centrālie priekšzobi ir visizvirzītākie un visneaizsargātākie zobi, un tie visbiežāk cieš kritienos, sportā un negadījumos. Bojājums var būt gan nelūzusi mala, gan plaisa, gan zoba izkustēšanās vai pilnīga izsišana.

Ne mazāk bieža ir emaljas nodilšana un smaganu malas atkāpšanās. Pārāk spēcīga tīrīšana ar cietu suku horizontālām kustībām gadiem ilgi noberž zoba kakliņu, atsedz dentīnu un rada jutīgumu pret aukstu. Skābi dzērieni šo procesu paātrina.

Kariess priekšzobos visbiežāk sākas starpzobu virsmās, kur suka nepiekļūst, vai pie smaganas malas. Tā kā šie zobi ir plāni, bojājums salīdzinoši ātri sasniedz pulpu. Ja zobs pēc senas traumas kļūst pelēks vai tumši dzeltens, tā parasti ir zīme, ka pulpa ir gājusi bojā, un ir nepieciešama sakņu kanāla ārstēšana.

Ar priekšzobiem strādā zobārsts, saknes kanālu ārstēšanu veic endodonts, zobu stāvokli koriģē ortodonts, smaganu problēmas ārstē periodontologs, bet žokļa lūzumus un sarežģītas traumas pārņem mutes, sejas un žokļu ķirurgs.

Pilnībā izsists pastāvīgs zobs ir viena no retajām zobārstniecības situācijām, kurā svarīgas ir minūtes. Saknes virsmā ir dzīvas šūnas, un to izdzīvošana nosaka, vai zobu izdosies saglabāt.

1. Zobu paņem aiz vainaga, nekad neaiztiekot sakni.
2. Ja zobs ir netīrs, to ļoti īsi noskalo ar pienu vai fizioloģisko šķīdumu; sakni nedrīkst berzt vai tīrīt ar suku.
3. Ja iespējams, zobu uzmanīgi ievieto atpakaļ savā vietā un tur ar pirkstu vai viegli sakož marli.
4. Ja ievietot nevar, zobu ieliek pienā vai cilvēka siekalās; ūdens šūnām ir kaitīgs.
5. Nekavējoties dodas pie zobārsta, vēlams pirmās stundas laikā.
6. Piena zobu atpakaļ neievieto, jo tas var bojāt zem tā augošo pastāvīgo zobu; arī šādā gadījumā bērnu tomēr jānogādā pie zobārsta.

Pamatā ir apskate un zondēšana, bet svarīgākā informācija par priekšzobu bieži ir zem smaganas un kaulā. Rentgenuzņēmums, kurā redzama viena zoba sakne un tās gals, parāda kariesa dziļumu, saknes lūzumu, iekaisuma perēkli pie saknes gala un kaula līmeni.

Pēc traumas papildus pārbauda zoba dzīvotspēju ar aukstuma testu vai elektrisko pārbaudi. Svarīgi zināt, ka tūlīt pēc traumas šie testi bieži ir maldinoši, jo zobs var uz laiku pārstāt reaģēt un vēlāk atgūties, tāpēc pārbaudi atkārto vairākas reizes vairāku mēnešu laikā.

Ja ir aizdomas par saknes lūzumu, liekiem zobiem vai neizaugušu zobu kaulā, izmanto panorāmas uzņēmumu vai konusstaru datortomogrāfiju, kas ļauj redzēt zobu telpiski.