Kas ir augšējais balsenes nervs?

Krikotireoīdais muskulis savelk kopā gredzenskrimsli un vairogskrimsli no priekšas. Kad tas saraujas, vairogskrimslis nedaudz pašūpojas uz priekšu un lejup, un attālums starp balss kroku abiem piestiprinājuma punktiem palielinās. Balss krokas kļūst garākas, plānākas un stingrākas, un tāpēc tās vibrē biežāk.

Biežāka vibrācija nozīmē augstāku skaņu. Tieši tāpēc šo muskuli dažkārt sauc par balsenes skaņkārtas regulatoru: pārējie balsenes muskuļi balss krokas atver, aizver vai savelk, bet tikai šis tās stiepj garumā.

Tam ir arī pretējs uzdevums, par ko runā retāk. Kad muskulis atslābst, balss krokas kļūst īsākas un biezākas, un balss pazeminās. Runājot cilvēks šo muskuli izmanto nepārtraukti, jo dabiskā runā balss augstums mainās gandrīz katrā vārdā.

Iekšējais zars ir atbildīgs par to, ka jebkas, kas nokļūst balsenes ieejā, tiek uzreiz pamanīts. No šīm gļotādas receptoriem sākas klepus reflekss un balss kroku pēkšņas aizvēršanās reflekss, kas aizsargā elpceļus rīšanas laikā.

Ja šī jutība zūd, rodas bīstama situācija: šķidrums vai ēdiens var nokļūt elpceļos, cilvēkam pat neiekāsējoties. Šādu klusu aizrīšanos ir grūti pamanīt no malas, un tā ir viena no plaušu iekaisuma cēloņu ķēdēm gados vecākiem cilvēkiem un pēc insulta.

Šo pašu anatomiju izmanto arī apzināti. Vietējās anestēzijas līdzekli, kas uzklāts bumbierveida ieliekumā rīkles apakšdaļā, nervs uzsūc un jutība balsenē uz laiku zūd, kas atvieglo dažas izmeklēšanas un manipulācijas.

Ārējā zara bojājums nerada aizsmakumu klasiskajā nozīmē. Balss paliek, bet zūd augšējie toņi, balss ātri nogurst, runājot ilgāk, skaļi saukt vairs neizdodas, un dziedāt augstas notis kļūst neiespējami. Tieši tāpēc šo bojājumu vispirms pamana dziedātāji, skolotāji, aktieri un citi, kuru profesija prasa balsi, bet cilvēks ar mierīgu darbu to var nepamanīt mēnešiem.

Iekšējā zara bojājums izpaužas kā aizrīšanās, īpaši ar šķidrumiem, un kā svešķermeņa sajūta rīklē. Abi zari var ciest vairogdziedzera operācijā, kakla traumā, audzēja augšanas dēļ vai iekaisuma procesā.

Pie ārsta jādodas, ja balss izmaiņas, tostarp balss augstuma zudums vai aizsmakums, turpinās ilgāk par dažām nedēļām, ja rodas regulāra aizrīšanās, ja pievienojas rīšanas sāpes, kakla veidojums vai svara zudums. Ar balsenes jautājumiem strādā otorinolaringologs un foniatrs, nepieciešamības gadījumā arī logopēds, kurš palīdz atjaunot balss funkciju. Ja apgrūtināta kļūst elpošana, nepieciešama neatliekama palīdzība.

Balseni apgādā divi klejotājnerva zari, un tos jauc pastāvīgi. Augšējais balsenes nervs nodrošina jutību virs balss krokām un kustina vienu muskuli. Atgriezeniskais balsenes nervs (n. laryngeus recurrens) nodrošina jutību zem balss krokām un kustina visus pārējos balsenes muskuļus.

No tā izriet skaidra atšķirības zīme. Atgriezeniskā nerva bojājums dod aizsmakumu, jo balss kroka vairs neaizveras; augšējā nerva ārējā zara bojājums balsi neaizsmacina, bet atņem tās diapazonu un izturību. Abpusējs atgriezeniskā nerva bojājums var apgrūtināt elpošanu un ir neatliekams stāvoklis.

Interesanta detaļa ir tā, ka krikotireoīdais muskulis ir vienīgais balsenes iekšējais muskulis, kuru neinervē atgriezeniskais nervs. Šī viena izņēmuma dēļ vien augšējam balsenes nervam ķirurģijā tiek pievērsta īpaša uzmanība: ja tā nebūtu, viss balsenes kustību darbs būtu vienās rokās.

Ķirurgu un foniatru vidū augšējā balsenes nerva ārējais zars mēdz tikt dēvēts par dziedātāja nervu. Iemesls ir praktisks: tā bojājums parastā sarunā gandrīz nemanāms, bet profesionālam balss lietotājam tas nozīmē karjeras beigas. Vēsturē ir zināmi gadījumi, kad slaveni dziedātāji pēc vairogdziedzera operācijas vairs nespēja dziedāt, lai gan runāja pilnīgi normāli.

Praktiskais secinājums, kas no tā izriet, attiecas ne tikai uz dziedātājiem. Ja gatavojaties kakla operācijai un jūsu darbs ir atkarīgs no balss, par to ir vērts pateikt ārstam iepriekš, jo balss stāvokļa novērtējums pirms un pēc operācijas maina to, kā izmaiņas tiek pamanītas un koriģētas.