Kas ir F-22 Raptor un kāpēc to nepārdod?
Īsā atbilde
F-22 Raptor ir ASV Gaisa spēku piektās paaudzes gaisa pārākuma iznīcinātājs, ko izstrādāja Lockheed Martin kopā ar Boeing un kas dienestā nonāca 2005. gadā. To nekad nav pārdevuši nevienai citai valstij, jo ASV Kongress eksportu aizliedza ar likumu, tāpēc Latvijas debesīs tas var parādīties tikai kā īslaicīgi izvietota ASV vienība, nevis sabiedroto ikdienas tehnika.
Lidmašīnas jēga ir kaujā par gaisa telpu, nevis triecienos pa zemi. To nosaka četru īpašību kombinācija: mazs radiolokācijas atstarojums, ieroču izvietojums iekšējos nodalījumos, lai tie nebojātu formu, spēja ilgstoši lidot ar virsskaņas ātrumu bez piededzes kameras izmantošanas, un motoru vektorējamā vilce, kas dod neparastu manevrējamību. Piektajā paaudzē vismaz tikpat svarīga ir sensoru datu apvienošana vienā attēlā pilotam.
Eksporta aizliegums ir šīs mašīnas galvenā politiskā iezīme. Kongress to noteica jau pirms sērijveida ražošanas, bažījoties par tehnoloģiju noplūdi, un tas nekad netika atcelts, arī tuvākajiem sabiedrotajiem. Ražošanu pārtrauca 2010. gadu sākumā, un kopējais izlaidums palika mazāks par divsimt lidmašīnām, no kurām daļa vienmēr ir remontā vai mācību uzdevumos. Tāpēc F-22 parka izmantošana ir taupīga, un ārpus ASV tās parādās epizodiski.
Latvijai no visa šī izriet pavisam cits secinājums, nekā parasti raksta ziņās. Latvijai nav kaujas aviācijas, un tas nav trūkums, ko risinātu iznīcinātāju pirkšana: to nespētu uzturēt ne budžets, ne pilotu un tehniķu sagatavošana. Baltijas valstu gaisa telpu kopš iestāšanās NATO sargā sabiedroto rotējošās vienības Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā, kas bāzējas Šauļos Lietuvā un Ēmari Igaunijā, bet Lielvārdes lidlauku Latvijā izmanto sabiedroto rotācijām un mācībām.
Latvijas pašas ieguldījums ir zemes bāzes pretgaisa aizsardzībā un gaisa telpas novērošanā, kas ir lētāka un uzturama. Latvija kopā ar Igauniju iegādājas vidējā darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu IRIS-T SLM, un šī iegāde praktiski ietekmē valsts aizsardzības spējas daudz vairāk nekā tas, kura piektās paaudzes lidmašīna ir pasaules labākā.
Ar ko F-22 jauc: atšķirība no F-35
Sajaukšana notiek gandrīz katrā sarunā, lai gan mašīnas ir dažādas pēc uzdevuma. F-22 ir divdzinēju gaisa pārākuma iznīcinātājs ar divām ķīļiem, kas nav eksportēts nevienam. F-35 ir viendzinēja daudzfunkcionāla lidmašīna, kas paredzēta arī triecieniem un izlūkošanai un ko iegādājas daudzas Eiropas valstis, tostarp Somija un Polija.
Ātrākais tests fotoattēlā: saskaitiet dzinēju sprauslas. Divas ir F-22, viena ir F-35. Praktiskās sekas Baltijā ir tādas, ka sabiedroto lidmašīna, kuru šeit visdrīzāk redzēsiet nākamajā desmitgadē, ir F-35, nevis F-22.
Slazds: patrulēšana nav gaisa aizsardzība
Latvijas publiskajā telpā Baltijas gaisa telpas patrulēšanu regulāri pasniedz kā gaisa aizsardzību. Tie ir divi dažādi uzdevumi. Patrulēšana ir miera laika misija: pacelšanās pēc trauksmes, nezināmas lidmašīnas identificēšana, pavadīšana un fiksēšana, ja tā lido bez transpondera vai lidojuma plāna.
Gaisa aizsardzība kara apstākļos nozīmē pavisam citu spēku sastāvu, tostarp pretgaisa raķešu sistēmas, radaru tīklu, sakarus un munīcijas krājumus. Tāpēc jautājums, cik iznīcinātāju dežurē kaimiņvalstī, par valsts aizsargātību pasaka maz; svarīgāk ir tas, cik pilnīgs ir radaru pārklājums un cik ātri darbojas lēmumu pieņemšana. Šos jautājumus Latvijā skaidro Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki.
Kā lasīt tehniskos rādītājus
Publiski pieejamie ātruma, lidojuma attāluma un radara redzamības skaitļi ir vai nu noapaļoti, vai novecojuši, vai klasificēti, un dažādos avotos tie atšķiras. Latviešu tekstos tiem klāt nāk vēl viena kļūdu kārta, kad pēdas un jūdzes pārrēķina automātiski un komats ar punktu samainās vietām.
Praktiskais princips: ja skaitlis ir svarīgs, ņemiet to no ražotāja vai bruņoto spēku oficiālās informācijas lapas un norādiet avotu. Paaudžu numuri arī nav kvalitātes vērtējums; tie apzīmē tehnoloģiju kopumu konkrētā laikā, nevis to, kura lidmašīna uzvarētu.
Godīgi par robežām
Kaujas efektivitāte reālā konfliktā nav aprēķināma no specifikāciju tabulas: izšķir pilotu sagatavotība, agrā brīdināšana, elektroniskā karadarbība, degvielas uzpilde gaisā un uzturēšanas ķēde. Neviena no šīm lietām publiskajos salīdzinājumos neparādās.
Jautājumos par Latvijas aizsardzības spējām un sabiedroto klātbūtni ticamākā informācija ir Aizsardzības ministrijas un NATO publikācijas, nevis lidmašīnu salīdzināšanas vietnes. Konkrēti izvietojumu un mācību dati mainās katru gadu, tāpēc tie jāpārbauda no jauna.