Federālo rezervju padome un ECB: kas lemj par likmēm
Īsā atbilde
Federālo rezervju pārvaldnieku padome ir ASV centrālās bankas sistēmas vadošā institūcija Vašingtonā: septiņi prezidenta iecelti un Senāta apstiprināti locekļi ar ilgiem pilnvaru termiņiem. Latvijai tiešā nozīme ir citai institūcijai, proti, Eiropas Centrālās bankas Padomei, kurā līdzās valdei balso arī eurozonas nacionālo centrālo banku vadītāji, tostarp Latvijas Bankas prezidents.
Federālo rezervju sistēmu izveidoja 1913. gadā pēc virknes banku paniku, un tās uzbūve ir apzināti sadalīta: centrālā padome Vašingtonā un divpadsmit reģionālās Federālo rezervju bankas. Lēmumus par procentu likmēm pieņem nevis padome viena pati, bet Federālā atvērtā tirgus komiteja, kurā piedalās padomes locekļi un daļa reģionālo banku prezidentu. ASV mandāts ir dubults: maksimāla nodarbinātība un cenu stabilitāte.
Eurozonā uzbūve ir līdzīga pēc idejas un atšķirīga pēc mērķa. Eurosistēmu veido Eiropas Centrālā banka un eurozonas valstu centrālās bankas; likmes nosaka ECB Padome, kurā balsstiesības nacionālajiem vadītājiem rotē pēc noteikta grafika, tāpēc Latvijas Bankas prezidents balso ne katrā sēdē, bet diskusijā piedalās vienmēr. Galvenais mērķis ir cenu stabilitāte, ko ECB definē kā aptuveni 2 procentu inflāciju vidējā termiņā; nodarbinātība nav līdzvērtīgs mērķis.
Latvijas mājsaimniecībai tas nav teorētiski. Lielākā daļa mājokļa kredītu Latvijā ir ar mainīgu likmi, kas piesaistīta EURIBOR, un EURIBOR seko ECB lēmumiem un tirgus gaidām par tiem. Tāpēc ikmēneša maksājums var mainīties tāpēc, kas notiek eurozonā kopumā, pat ja Latvijas ekonomikā nekas nav mainījies.
Ko dara Latvijas Banka, ja likmes nenosaka
Latvijas Banka piedalās eurozonas naudas politikas veidošanā un īstenošanā, nodrošina skaidrās naudas apgrozību un maksājumu sistēmas, apkopo finanšu statistiku un maksājumu bilanci. Kopš Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas tā ir arī finanšu tirgus uzraugs Latvijā.
Praktiski svarīgi patērētājam: Latvijas Banka nodrošina arī ārpustiesas strīdu risināšanu starp patērētājiem un finanšu tirgus dalībniekiem. Tas nozīmē, ka strīdu ar banku vai apdrošinātāju ne vienmēr uzreiz vajag nest uz tiesu; procedūru un iesnieguma formu publicē Latvijas Banka.
Ko ar ko sajauc
Centrālās bankas noteiktā likme nav jūsu kredīta likme. Bankas likme sastāv no bāzes likmes (parasti EURIBOR) un pievienotās likmes jeb bankas uzcenojuma, ko nosaka līgums un kas atspoguļo bankas risku un konkurenci. Ja ECB likmes krīt, mainās tikai pirmā daļa un tikai nākamajā pārskatīšanas datumā, kas līgumā var būt reizi sešos vai divpadsmit mēnešos.
Otrs pārpratums ir uzskats, ka centrālā banka nosaka cenas vai valūtas kursu ar rīkojumu. Tā ietekmē naudas cenu, tas ir, aizņemšanās izmaksas, un no tā izriet pārējais. Euro kursam pret dolāru nav noteikta mērķa līmeņa.
Kāpēc neatkarība ir uzbūvēta tik sarežģīti
Gan ASV, gan ES modelī ilgi pilnvaru termiņi un sarežģīta iecelšanas kārtība pastāv viena iemesla dēļ: lai likmes nebūtu iespējams pazemināt pirms vēlēšanām. Tāpēc arī ECB Līgumā ir tieši aizliegts finansēt valstu budžetus.
Šīs konstrukcijas cena ir demokrātiskās atbildības deficīts, un tieši to visbiežāk kritizē. Atbilde uz to ir caurskatāmība: publicēti lēmumu skaidrojumi, prognozes un uzstāšanās parlamentos.
Robežas
Balsstiesību rotācijas kārtība, inflācijas mērķa formulējums un instrumentu kopums laika gaitā tiek pārskatīts, tāpēc aktuālā redakcija jāskatās ECB un Latvijas Bankas publikācijās. Tas, kas nemainās, ir loģika: ASV mandāts ir plašāks, eurozonas mandāts šaurāks un koncentrēts uz cenu stabilitāti.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Cik pasta indeksu ir Amerikas Savienotajās Valstīs?Pasta indeksu skaits Amerikas Savienotajās Valstīs periodiski mainās, jo ASV pasts uzskata par nepieciešamu pievienot j…
- Kā indiāņu kultūra ir ietekmējusi ASV?Visspēcīgākā indiāņu ietekme ASV nav folklorā, bet pārtikā, kartē un valodā: Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju izkoptie k…