Federālo rezervju likums un centrālā banka Latvijā

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 17. martā 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Ar 1913. gada Federālo rezervju likumu ASV izveidoja savu centrālo banku, Federālo rezervju sistēmu. Latvijā centrālā banka ir Latvijas Banka, taču kopš euro ieviešanas 2014. gadā monetāros lēmumus par euro pieņem nevis Rīgā, bet Eiropas Centrālās bankas Padomē, kurā Latvijas Bankas prezidents ir viens no balsotājiem.

ASV pirms 1913. gada centrālās bankas nebija, un tā nebija nejaušība: divas agrākās mēģinājumu bankas 19. gadsimtā tika slēgtas politiskā pretestībā pret varas koncentrāciju. Rezultātā valsti gadu desmitiem satricināja banku panikas, kad noguldītāji vienlaikus mēģināja izņemt naudu un maksātspējīgas bankas gāja bojā likviditātes trūkuma dēļ. Federālo rezervju likums bija atbilde tieši uz to: radīt aizdevēju galējā nepieciešamībā un elastīgu naudas piedāvājumu.

Politiskais kompromiss atspoguļojās sistēmas uzbūvē, kas saglabājusies līdz šodienai. Federālo rezervju sistēma nav viena banka, bet Vašingtonā esoša valde un divpadsmit reģionālās Federālo rezervju bankas, kuru kapitālā formāli piedalās komercbankas. Monetārās politikas lēmumus pieņem Atklātā tirgus komiteja, kurā ietilpst valde un daļa reģionālo banku prezidentu. Šī hibrīdā valsts un privātā uzbūve ir iemesls daudziem sazvērestības stāstiem, bet praksē peļņu Federālo rezervju sistēma pārskaita valsts kasē.

Federālo rezervju sistēmai ir divkāršs mandāts: gan cenu stabilitāte, gan maksimāla nodarbinātība. Eiropas Centrālajai bankai galvenais mērķis ir cenu stabilitāte, un citus ekonomikas mērķus tā atbalsta tikai tiktāl, ciktāl tas netraucē galvenajam. Šī atšķirība nav teorētiska: tā izskaidro, kāpēc ASV un eurozonā procentu likmju lēmumi bieži nāk dažādos brīžos un dažādā tempā.

Latvijas Banka darbību sāka 1922. gadā un tika atjaunota valstiskās neatkarības atgūšanas laikā. Līdz 2014. gadam tā vadīja lata monetāro politiku, tostarp lata piesaisti, bet pēc euro ieviešanas tā ir Eurosistēmas daļa. Kopš 2023. gada Latvijas Banka pārņēma arī finanšu tirgus uzraudzību, ko iepriekš veica Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tāpēc banku, apdrošinātāju un ieguldījumu pakalpojumu uzraudzība tagad ir vienā iestādē.

Ko Latvijas Banka dara un ko tā nedara

Latvijas Banka pārstāv Latviju Eiropas Centrālās bankas Padomē, uzrauga finanšu tirgu, nodrošina skaidrās naudas apriti un euro monētu izlaidi ar Latvijas nacionālo pusi, uztur maksājumu sistēmas, vāc finanšu statistiku un pārvalda Kredītu reģistru, kurā apkopota informācija par kredītņēmēju saistībām.

Latvijas Banka nenosaka procentu likmi jūsu kredītam. Euro bāzes likmes lemj Eiropas Centrālās bankas Padome Frankfurtē, un mājsaimniecību kredītos mainīgo daļu parasti veido EURIBOR, bet pievienoto procentu likmi nosaka pati banka pēc sava riska vērtējuma. Tāpēc jautājums „kāpēc Latvijas Banka nepazemina likmi“ ir adresēts nepareizi.

Balsstiesības Eiropas Centrālās bankas Padomē starp valstu centrālo banku vadītājiem rotē, tātad Latvijas Bankas prezidents nebalso katrā sēdē, bet piedalās visās diskusijās. Latvijas Bankas prezidentu amatā ieceļ Saeima.

Ko cilvēki par centrālajām bankām pārspīlē un ko nepietiekami novērtē

Pārspīlē uzskatu, ka centrālā banka „drukā naudu“ un tāpēc vainojama pie cenu kāpuma veikalā. Lielāko daļu naudas apgrozībā rada komercbankas, izsniedzot kredītus, un konkrētu preču cenas Latvijā izšķirošā mērā ietekmē enerģijas cenas, piegādes ķēdes un algu dinamika.

Nenovērtē savukārt uzraudzības funkciju, kas skar cilvēku tiešāk nekā monetārā politika. Tieši uzraugs izsniedz un atņem licences, vērtē bankas kapitālu un var apturēt tās darbību. Noguldījumu drošību nodrošina garantiju sistēma, kurā Eiropas Savienībā saskaņotais garantētās atlīdzības apmērs ir 100 000 euro vienam noguldītājam vienā bankā; aktuālo kārtību un izmaksas gaitu publicē Latvijas Banka.

Kā atšķirt trīs iestādes, kuras bieži sajauc

Eiropas Centrālā banka lemj par euro monetāro politiku un tieši uzrauga eurozonas lielākās bankas. Latvijas Banka ir Eurosistēmas dalībniece un Latvijas finanšu tirgus uzraugs. Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome ir politiskas institūcijas, kas ar monetāro politiku nenodarbojas vispār.

Tests: ja jautājums ir par likmēm un naudas daudzumu, atbildīga ir Eiropas Centrālā banka; ja par konkrētas bankas vai apdrošinātāja uzraudzību Latvijā, atbildīga ir Latvijas Banka; ja par patērētāja strīdu ar kreditoru par līguma noteikumiem, atbildīgs ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Godīgas robežas

Likmes, inflācijas rādītāji un banku uzraudzības prasības mainās nepārtraukti, tāpēc konkrēti skaitļi jāskatās Latvijas Bankas vai Eiropas Centrālās bankas publikācijās ar datumu, nevis jāpārņem no raksta.

Ja jautājums ir par konkrētu ieguldījumu vai kredītu, tas ir individuāls finanšu lēmums. Šis apraksts skaidro institūciju darbību, bet neaizstāj konsultāciju ar licencētu finanšu pakalpojumu sniedzēju.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Savienotās Valstis Sadaļas jautājumi ar burtu F Ziņot par neprecizitāti