Kas bija federālistu laikmets ASV vēsturē?

Nosaukums cēlies no federālistiem, tas ir, no konstitūcijas atbalstītājiem, kuri iestājās par spēcīgu centrālo varu. Viņu pretinieki, antifederālisti, baidījās, ka jaunā vara nomāks pavalstu patstāvību un indivīda brīvības. Tieši šīs bažas noveda pie Tiesību akta, proti, pirmajiem desmit konstitūcijas grozījumiem, kas tika ratificēti 1791. gadā un kas nostiprināja vārda, reliģijas, ieroču nēsāšanas un procesuālās tiesības.

Laikmeta saimnieciskā seja ir saistīta ar Aleksandru Hamiltonu, pirmo finanšu ministru. Viņa plāns paredzēja, ka federālā valdība pārņem pavalstu parādus, nodibina nacionālo banku un ievieš nodokļus, kas nodrošinātu valsts kredītspēju. Šī politika sastapa asu pretestību, un tieši ap to izveidojās pirmais partiju dalījums: federālisti ar Hamiltonu priekšgalā pret Tomasa Džefersona un Džeimsa Medisona atbalstītājiem.

Ārpolitikā laikmetu iezīmēja centieni palikt ārpus Eiropas kariem. Vašingtona valdība izvēlējās neitralitāti konfliktā starp Lielbritāniju un revolucionāro Franciju, kas daļu sabiedrības sarūgtināja, jo Francija bija palīdzējusi Neatkarības karā. Atvadu runā 1796. gadā Vašingtons brīdināja gan par partiju cīņu, gan par pastāvīgām saistībām ar ārvalstīm, un šī runa joprojām ir viens no biežāk citētajiem amerikāņu politiskajiem tekstiem.

Adamsa prezidentūras laikā spriedze pieauga. Tika pieņemti likumi, kas ierobežoja ārzemnieku tiesības un paredzēja sodus par valdības nomelnošanu, un to piemērošana pret preses izdevējiem kļuva par vienu no pirmajām lielajām diskusijām par vārda brīvību. 1800. gada vēlēšanās uzvarēja Džefersons, un vara pirmo reizi mierīgi pārgāja no vienas politiskās grupas rokām otras rokās. Tieši šī miermīlīgā varas maiņa bieži tiek uzskatīta par laikmeta svarīgāko mantojumu.

Latvijas lasītājam šeit ir divas noderīgas paralēles un viena atšķirība. Paralēle ir tā, ka arī Latvijā valsts pamati tika likti dažu gadu laikā: Satversmes sapulce, kas tika ievēlēta 1920. gadā, izstrādāja Satversmi, kas stājās spēkā 1922. gadā, un tajā pašā laikā veidojās partiju sistēma. Otra paralēle ir strīds par centrālās varas stiprumu, kas Latvijā izpaudās diskusijās par valdības noturību un vēlāk par pašvaldību lomu.

Atšķirība ir iekārta. ASV izveidojās federācija ar divām tiesību un tiesu sistēmām, kur pavalstīm palika sava krimināltiesību un civiltiesību joma. Latvija ir unitāra valsts ar vienotu tiesību sistēmu un ar vienu parlamentu, tāpēc federālistu un antifederālistu strīdam Latvijas vēsturē tieša līdzinieka nav. Tuvākā mūsdienu analoģija ir diskusija par Eiropas Savienības un dalībvalsts kompetenču robežām, taču arī tā ir tikai daļēja.