TJG Online
Savienotās Valstis

Kas bija Gadsdena pirkums 1853. gadā?

Īsā atbilde

Gadsdena pirkums ir 1853. gadā parakstītais un 1854. gadā spēkā stājies ASV un Meksikas līgums, ar kuru ASV par 10 miljoniem dolāru nopirka teritoriju mūsdienu Arizonas un Ņūmeksikas dienvidos, aptuveni 77 000 kvadrātkilometru. Meksikā to sauc par La Mesiljas pārdošanu (Venta de La Mesilla).

Iemesls bija dzelzceļš. Pēc Meksikas kara 1848. gadā ASV bija ieguvušas milzīgas teritorijas rietumos, bet vienīgais maršruts, pa kuru dienvidu štatu inženieri uzskatīja par iespējamu izbūvēt transkontinentālu dzelzceļu bez augstu kalnu šķērsošanas, gāja pa zemes joslu, kas vēl piederēja Meksikai. ASV sūtnis Džeimss Gadsdens, dienvidu dzelzceļu lobija pārstāvis, tika nosūtīts to nopirkt.

Otrs iemesls bija robežas nenoteiktība. Guadalupes Idalgo līgumā 1848. gadā robeža bija aprakstīta, atsaucoties uz kļūdainu karti, un strīds par Mesiljas ielejas piederību turpinājās, abām pusēm draudot ar bruņotu sadursmi. Gadsdena līgums šo strīdu noslēdza, un mūsdienu ASV un Meksikas sauszemes robeža kopš tā laika būtībā nav mainījusies.

Meksikas puses motīvs bija nauda. Prezidents Antonio Lopess de Santa Anna bija atgriezies pie varas ar tukšu kasi un armiju, ko vajadzēja apmaksāt. Tieši šis darījums vēlāk kļuva par vienu no iemesliem viņa gāšanai, jo Meksikā to uztvēra kā vēl vienas teritorijas atdošanu tam pašam kaimiņam, kurš nesen bija paņēmis pusi valsts.

ASV Senāts sākotnējo līgumu neapstiprināja nemainītu: tas samazināja gan iegūstamo teritoriju, gan cenu, un tikai grozīto variantu parakstīja prezidents Franklins Pīrss. Tas ir labs piemērs tam, ka ASV sistēmā starptautisks līgums bez Senāta divu trešdaļu atbalsta nestājas spēkā, un šī iezīme ASV ārpolitikā darbojas joprojām.

Kāpēc dzelzceļš tā arī neatrisināja neko

Ironija ir tā, ka dienvidu transkontinentālais maršruts netika uzbūvēts tuvāko gadu laikā. Pilsoņu karš pārvilka svītru dienvidu projektiem, un pirmais transkontinentālais dzelzceļš 1869. gadā tika pabeigts pa ziemeļu maršrutu. Pa Gadsdena pirkuma teritoriju dzelzceļš gāja tikai vēlāk, 19. gadsimta 80. gados.

Praktiskā mācība, ko no šī gadījuma izmanto arī mūsdienās: infrastruktūras projektu ģeopolitiskās sekas iestājas daudz ātrāk nekā pati infrastruktūra. Teritorija bija nopirkta uz visiem laikiem, bet sliedes, kuru dēļ to pirka, parādījās trīs desmitgades vēlāk.

Mērogs Latvijas lasītājam

77 000 kvadrātkilometru ir vairāk nekā visa Latvijas teritorija, kas ir aptuveni 64 600 kvadrātkilometru. Tātad ASV vienā līgumā par naudu ieguva vairāk zemes, nekā ir visā Latvijā, un tas notika bez kara, bez referenduma un bez iedzīvotāju aptaujāšanas.

Latvijas vēsturē tuvākais salīdzinājums pēc mehānisma, nevis pēc mēroga, ir robežu noteikšana ar līgumu un šķīrējtiesu. Latvijas un Igaunijas robežu 1920. gadā noteica starptautisks šķīrējtiesnesis, sadalot Valkas pilsētu divās daļās. Abrenes jautājumu, kas radās pēc 1944. gada teritorijas pievienošanas Krievijas Federācijai, Latvija noregulēja tikai 2007. gadā parakstītajā robežlīgumā, un arī tur izšķirošais bija politisks lēmums un ratifikācija, nevis kara iznākums.

Ar ko to jauc

Gadsdena pirkumu jauc ar Luiziānas pirkumu (1803, no Francijas) un ar Aļaskas pirkumu (1867, no Krievijas). Tests pēc lieluma un cenas: Luiziānas pirkums bija vairākas reizes lielāks par visu tā laika ASV, Aļaskas pirkums bija attālas ziemeļu teritorijas iegāde, bet Gadsdena pirkums ir mazākais no trim un vienīgais, kura mērķis bija konkrēts inženiertehnisks maršruts.

Otra sajaukšana ir ar Meksikas kara rezultātiem. Guadalupes Idalgo līgums 1848. gadā ir tas, ar kuru ASV ieguva Kaliforniju, Nevadu, Jūtu un lielāko daļu Arizonas un Ņūmeksikas. Gadsdena pirkums ir atsevišķs, vēlāks un daudz mazāks darījums, kas tikai pabeidza robežu.

Treškārt, Gadsdena pirkums nebija pēdējā ASV teritoriālā iegāde vispār, bet gan pēdējā lielā zemes iegāde kontinentālajā ASV daļā. Vēlāk sekoja Aļaska un aizjūras teritorijas.

Kur pārbaudīt un ko avoti nesaka vienādi

Līguma tekstu un ratifikācijas dokumentus glabā ASV Nacionālais arhīvs, un tie ir pieejami tiešsaistē. Teritorijas platības skaitļi dažādos avotos nedaudz atšķiras atkarībā no tā, kā mēra vēlākos robežas precizējumus, tāpēc apaļš skaitlis ir godīgāks par pārlieku precīzu.

Vērtējums par darījuma taisnīgumu ASV un Meksikas vēsturiskajā literatūrā atšķiras principiāli, un tas nav fakta, bet interpretācijas jautājums. Meksikas skolu programmā šis ir teritorijas zaudējumu stāsts, ASV programmā pārsvarā tehnisks robežas noregulējums.

Avoti