TJG Online
Pasaule

Kas ir Gobustānas klinšu mākslas rezervāts?

Īsā atbilde

Gobustāna ir aizsargāta kultūrainava Azerbaidžānā, aptuveni 60 kilometrus uz dienvidrietumiem no Baku, kur kaļķakmens pauguros saglabājušies vairāk nekā 6 000 klinšu gravējumu. Kopš 2007. gada tā ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā Gobustānas klinšu mākslas kultūrainava.

Gravējumi ir izkalti trīs pauguru, Bejukdašas, Kičikdašas un Džingirdagas, nogāzēs un lielo akmens bluķu virsmās. Tie aptver ļoti garu laika posmu, no aizvēsturiskiem medību laikiem līdz viduslaikiem, tāpēc vienā klintī bieži pārklājas dažādu gadu tūkstošu attēli. Sižeti ir savvaļas vērši, kazas, medību ainas, dejotāju rindas un niedru laivas ar airētājiem, kuras savulaik pamanīja Turs Heijerdāls un izmantoja kā argumentu savās hipotēzēs par seno jūrasbraucēju sakariem.

Vieta ir vērtīga arī ar to, ka tā nav tikai attēlu krātuve. Pauguros ir patvertnes un alas, kurās dzīvoja cilvēki, akmenī izkaltas bedres ūdenim, un uz vienas klints ir latīņu uzraksts no Romas laikiem, kas tiek uzskatīts par vienu no tālāk uz austrumiem atrastajiem romiešu uzrakstiem. Pie takas ir arī tā sauktais Gavaldaša, plāns akmens, kas, uzsitot, skan kā bungas.

Rezervāts kā valsts aizsargāta teritorija tika izveidots padomju laikā, 20. gadsimta 60. gados, un mūsdienās pie ieejas darbojas moderns muzejs ar interaktīvām ekspozīcijām. Apskate notiek pa iezīmētu taku ar kāpieniem pa akmeņiem, un tā prasa aptuveni pusotru līdz divas stundas.

Netālu, līdzenumā pie jūras, atrodas dubļu vulkāni, ar kuriem Azerbaidžāna ir slavena. Tie ir atsevišķa apskates vieta, nevis rezervāta daļa, un līdz tiem parasti jābrauc ar vietējo apvidus auto.

Ko šeit tiešām ir vērts redzēt

Gobustānas spēks nav atsevišķs iespaidīgs zīmējums, bet blīvums: dažu simtu metru attālumā var redzēt vairāku gadu tūkstošu zīmējumu slāņus vienuviet. Gaisma izšķir vairāk nekā laikapstākļi, jo sekli gravējumi kļūst redzami tikai slīpā rīta vai vakara gaismā; dienas vidū tie pazūd.

Muzeju daudzi izlaiž, uzskatot to par formalitāti. Faktiski tas ir vieta, kur attēli tiek izskaidroti, un bez tā daļa gravējumu paliek tikai skrāpējumi akmenī.

Ko ar ko jauc

Gobustānu bieži sajauc ar dubļu vulkāniem, jo tūrisma piedāvājumos tie iet kopā. Tests: klinšu māksla ir kaļķakmens pauguros un ietilpst UNESCO objektā, dubļu vulkāni ir līdzenumā un ir ģeoloģisks, nevis kultūras objekts.

Otrs sajaukums ir vārds: Qobustan ir arī apdzīvota vieta un administratīvs rajons, tāpēc kartē meklētais nosaukums var aizvest nepareizā vietā. Un „rezervāts” šeit nozīmē kultūras pieminekļa aizsardzības režīmu, nevis dabas rezervātu latviskajā izpratnē.

Praktiskais no Latvijas puses

Latvijas pilsonim ieceļošanai Azerbaidžānā ir vajadzīga vīza, un to parasti kārto elektroniski; aktuālā kārtība un iespējamie izņēmumi jāpārbauda Ārlietu ministrijas ceļojumu ieteikumos un Azerbaidžānas oficiālajā e vīzu sistēmā, nevis ceļojumu blogos.

Gobustāna ir vienas dienas izbraukums no Baku, un to var apvienot ar dubļu vulkāniem. Saule un vējš pauguros ir spēcīgi, ēnas praktiski nav, un taka pa akmeņiem nav piemērota gludām pilsētas kurpēm.

Latvijā aizvēsturiskas klinšu mākslas nav, jo ledājs un ģeoloģija to neatļauj; tuvākais salīdzinājums pēc statusa, nevis satura, ir Latvijas pašas UNESCO Pasaules mantojuma objekti, Rīgas vēsturiskais centrs, Struves ģeodēziskais loks un Kuldīgas vecpilsēta.

Godīgi par ierobežojumiem

Precīzs gravējumu vecums lielākoties ir aplēse. Akmenī izkaltu attēlu tiešā datēšana ir sarežģīta, tāpēc hronoloģiju balsta uz stilu, pārklājumiem un blakus esošo apmetņu slāņiem, un dažādi avoti min dažādus skaitļus.

Gravējumu kopskaits arī atšķiras atkarībā no tā, ko skaita par vienu attēlu. Ja vajag pārbaudāmu atsauci, jāizmanto UNESCO objekta apraksts, nevis tūrisma materiālos apkārt ejošie skaitļi.

Avoti