Kas ir inkorporācijas doktrīna ASV tiesībās?

ASV ir federācija, kurā katram štatam ir sava konstitūcija, sava tiesu sistēma un savs krimināllikums. Līdz 20. gadsimtam praktiski viss, kas skar policiju, cietumus, skolas un vietējo cenzūru, bija štata darīšana, un federālā konstitūcija tur nesniedzās. Inkorporācija šo robežu pārbīdīja, un tieši tāpēc tā ir viena no strīdīgākajām doktrīnām ASV konstitucionālajās tiesībās.

Vēsturiska ironija ir tā, ka Četrpadsmitajā grozījumā bija arī privilēģiju un imunitāšu klauzula, kas šim uzdevumam derētu labāk. 1873. gada Lopkautuvju lietās tiesa to iztukšoja, un tāpēc turpmāk viss tika būvēts uz pienācīga procesa klauzulas, kas pēc formulējuma ir procesuāla norma, bet tika lietota materiālo tiesību ieviešanai.

Ja štats pieņem normu, kas ierobežo, piemēram, izteiksmes brīvību, to var apstrīdēt federālā tiesā, atsaucoties uz Pirmo grozījumu kopā ar Četrpadsmito. Tas dod vienotu minimālo standartu visā valstī. Štats drīkst savā konstitūcijā garantēt vairāk, bet ne mazāk.

Tieši šis „vairāk, bet ne mazāk" princips ir doktrīnas praktiskākā sekas. Vairākos štatos tiesas apzināti balstās uz štata konstitūciju, lai piešķirtu plašāku aizsardzību nekā federālā minimuma, jo tādu spriedumu ASV Augstākā tiesa nevar atcelt kā pārāk plašu.

Ar federālo tiesību pārākuma principu. Tas nosaka, ka federālais likums aizstāj pretrunīgu štata likumu konkrētā regulējuma jomā. Inkorporācija turpretī nerunā par likumu sadursmi, bet par to, kuras konstitucionālās tiesības vispār ir saistošas štatam.

Ar uzņēmuma inkorporāciju, proti, sabiedrības dibināšanu. Angļu valodā tas ir tas pats vārds, un tulkotās ziņās abi jēdzieni regulāri tiek samainīti. Pārbaudes jautājums: ja tekstā ir runa par Delavēru, akcionāriem un nodokļiem, tā ir komercsabiedrība; ja par Augstāko tiesu un grozījumiem, tā ir konstitucionālā doktrīna.

Latvijā šāda problēma neveidojas, jo valsts ir unitāra. Satversmes astotā nodaļa par cilvēka pamattiesībām, kas iekļauta 1998. gadā, ir saistoša visai publiskajai varai vienādi: valsts iestādēm, pašvaldībām un citām institūcijām, kurām deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi. Nav atsevišķa slāņa, uz kuru pamattiesības neattiektos.

Praktiskais mehānisms arī atšķiras. Pašvaldības saistošos noteikumus var apstrīdēt administratīvajā tiesā, bet normu atbilstību Satversmei izvērtē Satversmes tiesa, un persona var iesniegt konstitucionālo sūdzību pēc citu tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanas. Papildus tam Latvijā tieši piemērojama ir Eiropas Cilvēktiesību konvencija, un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi ir saistoši. ASV nekā līdzvērtīga starptautiskā līmenī nav, un tieši tāpēc tur viss smagums gulstas uz iekšējo konstitucionālo doktrīnu.

Šis ir vispārīgs skaidrojums par svešas valsts tiesību sistēmu, un neviena ASV norma Latvijā nav piemērojama. Ja ir praktisks jautājums par tiesībām ASV, piemēram, saistībā ar tur dzīvojošu radinieku vai uzņēmējdarbību, vajadzīgs attiecīgā štata advokāts, jo atbilde bieži atšķiras pa štatiem.

Latvijas pamattiesību jautājumos palīdz zvērināts advokāts, bet bezmaksas sākotnējo skaidrojumu par tiesību aizsardzības ceļiem sniedz arī Tiesībsarga birojs.