Iniciatīvas un referendumu sistēma ir daļa no Amerikas juridiskās ainavas 24 štatos. Šajās valstīs pilsoņi var rakstīt iniciatīvas, lai grozītu valsts konstitūciju vai ierosinātu jaunus statūtus, kā arī dažos gadījumos atcelt likumus ar referendumu. Iniciatīvas vai referenduma gadījumā balsojošā sabiedrība lemj par priekšlikuma iznākumu vēlēšanu laikā. Katrā valstī, kas ļauj pilsoņiem balsot par iniciatīvām, process ir nedaudz atšķirīgs, taču pamatprincipi paliek nemainīgi.
Pašlaik Nevada, Kalifornija, Ilinoisa, Oregona, Vašingtona, Arizona, Aidaho, Kolorādo, Montana, Meina, Masačūsetsa, Aļaska, Florida, Nebraska, Oklahoma, Ziemeļdakota, Dienviddakota, Jūta, Vaiominga, Misūri, Misisipi, Arkanzasa, Mičigana un Ohaio ļauj vēlētājiem iesniegt iniciatīvas štata balsojumam. Florida un Misisipi pieļauj tikai grozījumus valsts konstitūcijā. Vēl trīs štati, Ņūmeksika, Kentuki un Merilenda, atļauj tautas referendumus, bet ne iniciatīvas.
Pirmais solis, lai iegūtu iniciatīvu balsošanā, ir ierosinātās iniciatīvas teksta uzrakstīšana. Parasti šo uzdevuma daļu veic jurists vai komanda vai juristi, lai nodrošinātu, ka teksts ir likumīgs, skaidrs un izpildāms. Pēc iniciatīvas teksta uzrakstīšanas tā tiek nodota izskatīšanai valsts amatpersonai. Parasti tas ir valsts ģenerālprokurors vai valsts sekretārs, un viņš pēc izskatīšanas raksta iniciatīvas oficiālo nosaukumu un kopsavilkumu.
Kad iniciatīva ir izskatīta valstī, to organizējošā grupa var sākt vākt parakstus. Nepieciešamais parakstu skaits ir atkarīgs no vēlētāju aktivitātes pēdējās lielajās vēlēšanās. Lielākajā daļā štatu grozījumiem valsts konstitūcijā ir jāparaksta astoņi procenti štatā reģistrēto vēlētāju, un jauni likumi prasa no pieciem līdz sešiem procentiem. Parakstiem ir jābūt derīgiem, jo daudzi štati salīdzina parakstus ar štatā reģistrēto vēlētāju sarakstu.
Valsts grupai, kas organizē petīciju, nosaka iesniegšanas termiņu. Ja grupa savlaicīgi savāks pietiekami daudz parakstu, iniciatīva vai referendums tiks ievietots biļetenā, un vēlētāji par to var lemt. Abos gadījumos dokumenti ir jāaizpilda un jāiesniedz labu laiku pirms vēlēšanām, lai nodrošinātu, ka tie tiks iekļauti vēlēšanu biļetenā.
Iniciatīvu var ierosināt jebkurā laikā, jo tā ir valsts likumu modifikācija. Savukārt dokumenti par referendumu ir jāiesniedz 90 dienu laikā pēc attiecīgā likuma pieņemšanas. Vēlētāji nevar ar atpakaļejošu spēku nolemt, ka viņi neatbalsta savas valsts likumus, bet viņi var rīkoties, lai atceltu likumus, kas, viņuprāt, ir antikonstitucionāli vai nepamatoti.