Kā Cēzars tika nogalināts?

Cēzars ir viena no pazīstamākajām un nozīmīgākajām personībām pasaules vēsturē un jo īpaši senajā vēsturē. Romā viņš bija slavens ar Gallijas (mūsdienu Francija) iekarošanu, kas paplašināja Romas impēriju līdz Atlantijas okeānam, un vadīja pirmo romiešu iebrukumu Lielbritānijā 55. gadā p.m.ē.

Vienkāršā tauta viņu ļoti mīlēja kā militāro un politisko vadītāju Romas Republikā. Pēc tam, kad viņš kļuva slavens kā ģenerālis, Cēzars pārņēma politisko varu triumvirātā ar Marku Licīniju Krasu un Gneju Pompeju Magnusu. Būdams tautas (populistiskās) politiskās tradīcijas, viņš uzsvēra Senāta lomu par labu vienkāršo pilsoņu sapulcēm. Tas izraisīja dažādas nepatikšanas ar Senātu.

Kad triumvirāts sabruka, tas izraisīja politisko krīzi. Cēzars atjaunoja kārtību un nodibināja savu dominējošo stāvokli, kopā ar leģioniem dodoties uz Romu. Pēc vairākām uzvarām romiešu pilsoņu karā viņš kļuva par diktatoru uz mūžu, izraisot Senāta nepatiku.

Kad Cēzars ieguva lielāku popularitāti un varu, daži senatori sāka plānot viņa slepkavību. Pēc ilgām pārdomām par iespējamām stratēģijām, tostarp par iespēju viņu nogalināt, ejot viņa iecienītajā pastaigu takā, senatori nolēma viņu sadurt tieši Senāta palātas vidū sanāksmes laikā. Pēc slepkavības senatori priekā izplūda ielās. Nogalināšana notika tā sauktajā marta idejā, mēneša 15. dienā.

Daudzi romiešu iedzīvotāji bija dusmīgi, ka neliela aristokrātu grupa nogalināja viņu varoni, un tautas uzskats vērsās pret Senātu. Cēzara adoptētais dēls Oktaviāns kļuva par galveno uzmanību tautas atbalstam sekojošajā pilsoņu karā. Pēc kara beigām Oktaviāns pārņēma varu kā diktators, izbeidzot gadsimtiem ilgo Romas Republiku un aizstājot to ar monarhisko Romas impēriju.

Divus gadus pēc viņa nāves Cēzars tika dievināts ceremonijā un oficiāli pievienots romiešu dievu panteonam.