Kā dažādās valstīs spāņu valodā runā atšķirīgi?

Šai valodai ir daudz dialektu un variāciju. Spānijā, kur tiek izmantoti vairāki dialekti, kastīliešu valoda tiek uzskatīta par valsts standartu. Kastīlijas valodu plaši izmanto arī dažās Latīņamerikas valstīs, piemēram, Argentīnā, Urugvajā, Paragvajā un dažos Ekvadoras apgabalos. Citas Latīņamerikas valstis runā savās valodās, ko ietekmē vietējās aborigēnu valodas un dažādu tautu imigrantu plūsma.

Dažas no galvenajām atšķirībām spāņu valodā, ko runā visā pasaulē, ir akcents, uzrunas formas un noteiktu burtu izruna. Runājot par akcentiem, variācijas, ko runā ārpus Spānijas, var iedalīt vairākās vispārīgās grupās: Karību jūras reģionā, Centrālamerikā, Ziemeļamerikā vai Meksikā, Dienvidamerikā un RioPlatense, kas ir īpaša variācija, ko runā tikai Argentīnā, Urugvajā un Paragvajā.

Spāņu valodā ir divi vienskaitļa vietniekvārdi otrajai personai: tú (neformāls) un usted (formāls). Tos vienādi izmanto visā pasaulē, izņemot RioPlatense, kur trešā forma ir norma. Zināms kā voseo, noteiktu apgabalu runātāji izmanto vos kā neformālu variantu. Ekvadorā vos kļūst populārs, lai gan to neizmanto plašsaziņas līdzekļos vai ārpus tuvu draugu kompānijas. Dažādu formu izmantošana ietekmē pavadošo darbības vārdu. Piemēram, lai teiktu “Nāc šurp”, cilvēks teiktu “Venga aca” (usted), “Ven aca” (tú), “Veni aca” (vos).

Runājot par izrunu, galvenie spāņu valodas varianti ir burtu s, c un z skaņas, kā arī y un ll. Lielākajā daļā Latīņamerikas valstu s un z skaņa ir kļuvusi standartizēta, kas nozīmē, ka ir grūti atšķirt tādus vārdus kā casa (māja) un caza (medības). Tomēr Spānijā atšķirība ir spēcīga, un abu burtu sajaukšana tiek uzskatīta par neizglītotās šķiras pazīmi. Lielākajā daļā valstu ll tiek izrunāta maigi, skaņā, kas līdzīga vārdam “lieu” vai dažreiz skaņai “iu”, izņemot tās, kurās tiek izmantota RioPlatense, kur notiek parādība, ko sauc par yeismo. Tur burts ll izklausās kā /ʝ/ un dažreiz /Ʒ/.