Zāļu etiķetes ir izplatītas bezrecepšu un recepšu medikamentiem. To sniegtā informācija sniedz patērētājam iespēju ātri iegūt zināšanas. Uzmanīga etiķetes lasīšana bez ārējas norādes stāsta daudz, taču tā var palīdzēt vēl vairāk uzzināt, ko meklēt, piemēram, devu, brīdinājumus, uzglabāšanas informāciju, lietojumus, blakusparādības un citas detaļas. Attiecībā uz parakstītajām zālēm daļa šīs informācijas nav norādīta uz pudeles vai iepakojuma, bet ir norādīta pievienotajā izdrukā vai brošūrā.
Vidējās bezrecepšu medikamentu etiķetes var būt uzdrukātas uz pudeles vai kastes vai arī uz izdrukas. Viņi identificē zāles pēc vispārīgā nosaukuma, miligramu daudzuma vienā devā un uzskaita parastos lietojumus. Zemāk esošajā sadaļā ir ietverti brīdinājumi. Pirmie brīdinājumi parasti norāda, kad zāles nedrīkst lietot vai kad ir jāsaņem ārsta padoms. Zemāk esošajā sadaļā parasti ir uzskaitītas blakusparādības, kas var mainīt uzvedību, piemēram, miegainība. Visbeidzot, ja zāles ir indīgas vai rada īpašu risku noteiktām iedzīvotāju grupām, piemēram, grūtniecēm, tas parasti arī tiek norādīts.
Pēc brīdinājumu sadaļas lielākā daļa zāļu etiķešu nākamā daļa ir sadaļa par atbilstošu devu. Tas ir svarīgi rūpīgi izlasīt, īpaši ņemot vērā atšķirības bērniem un pieaugušajiem paredzētajām devām. Norādījumos var arī norādīt, cik dienas zāles var droši lietot, vai norādīt maksimālo devu skaitu, ko var lietot vienā dienā.
Sarakstu parasti pabeidz divas īsas sadaļas. Vienā ir ietverti jebkādi uzglabāšanas norādījumi, piemēram, “uzglabāt vēsā, sausā vietā”, bet otrā var būt zāļu neaktīvo sastāvdaļu saraksts. Šis saraksts īpaši jāizlasa, ja cilvēkiem ir alerģija pret parastiem pārtikas produktiem.
Patērētāji ievēros atšķirības medikamentu etiķetēs, kas pievienotas recepšu medikamentiem. Etiķetes uz pudelēm parasti sākas ar aptiekas nosaukumu, adresi un tālruņa numuru. Zem tā ir tās personas vārds, kura saņem recepti. Dažos gadījumos nākamajā rindā ir zāļu nosaukums un daudzums miligramos, taču dažās aptiekās virs zāļu nosaukuma ir norādīti zāļu lietošanas norādījumi. Parasti abi atrodas tiešā tuvumā, tāpēc lietošanas norādījumi ir skaidri. Etiķetes apakšā cilvēki parasti atradīs informāciju par to, vai var saņemt uzpildes līdzekļus, iekļauto zāļu daudzumu un derīguma termiņu.
Detalizēta brīdinājuma informācija parasti nav uz recepšu pudeles medikamentu etiķetēm, taču farmaceiti reizēm uz tām piestiprina papildu iepriekš apdrukātas uzlīmes. “Lietot kopā ar pārtiku”, “Izraisa miegainību” vai “Uzglabāt ledusskapī” ir daži piemēri papildu etiķetes informācijai uz pudeles. Lielākā daļa citas informācijas tiek sniegta pievienotā izdrukā vai brošūrā.
Brošūras sadaļās ir norādītas zāles, to sastāvdaļas un mazākās un lielākās blakusparādības. Tajos ir arī uzskaitītas kontrindikācijas lietošanai un gadījumi, kad cilvēkiem pirms lietošanas jākonsultējas ar ārstu. Ir vērts izlasīt šīs brošūras, lai pārliecinātos, ka zāles ir piemērotas, nenotiek nekādas būtiskas blakusparādības, un tās netiek lietotas kopā ar citām izplatītām zālēm, kas var radīt problēmas.