Dzirdes prasmes ir tās, kas koncentrējas uz skaņas noteikšanu, skaņas identificēšanu, skaņas atšķiršanu un skaņas izpratni. Pamatā tas nozīmē dzirdēt, identificēt un saprast skaņas. Lielāko daļu dzirdes darba veic ar bērniem, taču arī pieaugušie var uzlabot savas prasmes. Jūs varat uzlabot savas dzirdes prasmes, klausoties un atskaņojot mūziku, sarunājoties un nosakot dažādus balss toņus, kā arī praktizējot noteikt atšķirības starp līdzīgām skaņām.
Pirms mēģināt uzlabot personas dzirdes prasmes, ir svarīgi noteikt visas problēmas, kas viņam vai viņai varētu būt ar dzirdi vai izpratni. Viens piemērs ir dzirdes apstrādes traucējumi (APD), stāvoklis, kas neļauj personai apstrādāt dzirdamo informāciju. Persona ar APD spēj uztvert skaņas, bet ausis un smadzenes nedarbojas kopā, lai interpretētu un saprastu dzirdes signālu, īpaši runas signālus. Novietojot trokšņainā vidē, cilvēkam ar APD būs daudz grūtāk izvēlēties runu citu ārējo trokšņu vidū, nekā tas būtu optimālā klausīšanās vidē. Audiologs var noteikt, vai cilvēkam ir APD.
Ja bērnam ir APD vai cits dzirdes stāvoklis, ir vairākas lietas, ko var darīt, lai uzlabotu viņa dzirdes prasmes. Tomēr bērnam ir jābūt veselam un viņam nav jācieš no citiem dzirdes traucējumiem, pretējā gadījumā šīs metodes var nedarboties. Ļaujot bērnam klausīties plašu dažādu veidu mūziku un palīdzēt viņam novērtēt mūziku, ir labs veids, kā sākt uzlabot dzirdes prasmes. Dziesmu un atskaņu spēlēšana un dziedāšana var palīdzēt bērnam iemācīties uztvert dažādas skaņas un koordinēt dažādu toņu atpazīšanu starp ausi un smadzenēm.
Vienkārša saruna ar bērnu ļoti palīdz arī viņa dzirdes prasmju veidošanā. Sarunas laikā jūs varat likt bērnam reaģēt dažādās balss intensitātēs, lai pārliecinātos, ka viņš vai viņa spēj dzirdēt noteiktas skaņas intensitātes. Ja bērns reaģē noteiktās balss intonācijās, piemēram, balss locījumā, ko izmanto, uzdodot jautājumu, tas arī palīdz uzlabot bērna dzirdes prasmes.
Pieaugušajiem ir iespējams arī uzlabot savas dzirdes prasmes, taču tas var būt grūtāk. Pieaugušam cilvēkam smadzenēs jau ir izveidojies neiroloģiskais ietvars, tāpēc pieaugušā vecumā to mainīt ir grūtāk. Bērna smadzenes neiroloģiskā ziņā ir daudz “plastiskākas” nekā pieauguša cilvēka smadzenes, kas nozīmē, ka bērna smadzenes mainās un pielāgojas vieglāk.
Tomēr pieaugušais var piedalīties tāda paša veida vingrinājumos kā bērni, kā arī gūt labumu no tiem. Mūzikas klausīšanās, jo īpaši toņu atpazīšana, var palīdzēt uzlabot jūsu dzirdes prasmes, lai stiprinātu attiecības starp ausi un smadzenēm. Sarunas praktizēšana var būt arī noderīga, ja uzmanīgi klausāties, kā dažādi cilvēki izmanto balss rindas, lai izteiktu nozīmi.