Lai rakstītu finanšu disertāciju, doktora grāda kandidātam vispirms ir jāizstrādā disertācija teorētiskajā vai praktiskā priekšmeta aspektā. Izstrādājot darbu un izvēloties starp teorētisko un praktisko finanšu pielietojumu, kandidāts veic promocijas darbam atbilstošu pētījumu. Pati dokumenta rakstīšana ir trešais solis, kas jāveic doktorantūras programmā noteiktā stilā, gramatiski pareizi un pietiekami salasāmam.
Galvenais pirmais solis finanšu disertācijas rakstīšanā ir izvēlēties starp teorētisko darbu vai praktisko darbu. Teorētiskā pieeja būs vairāk akadēmiska un balstīta uz skaitļiem. Praktiskā finanšu disertācijas darbs var tikt iegūts no privātpersonu, uzņēmumu vai valdību reālajām aktivitātēm finanšu jomā, un tas var būt vērsts uz to, kā finanšu disciplīna darbojas reālos apstākļos.
Diplomdarbs ir disertācijas centrālais punkts, ko pētījumi atbalstīs vai atspēko, un tas ietekmē gan pētījuma veidu, gan dokumenta struktūru. Lai iegūtu vairāk uz akadēmiski orientētu disertāciju, sagaidiet, ka pētījumiem būs vairāk statistisks raksturs. Šī teorētiskā finanšu disertācija var mēģināt pierādīt, atspēkot vai paplašināt matemātiski atvasinātas finanšu teorijas. Praktiskā finanšu disertācija varētu vairāk koncentrēties uz uzņēmumu vai valdību gadījumu izpēti. Praktiskajā darbā varētu plaši izmantot intervijas, aptaujas un biznesa datu pārbaudi.
Abos gadījumos finanšu disertācijai galvenokārt ir jābalstās uz oriģināliem pētījumiem un jāpapildina zināšanu kopums, nevis vienkārši jāatkārto vai jāapvieno citu idejas un raksti. Kad pētījums ir veikts, kandidātam tas ir jāanalizē un jāizdara secinājumi, un katrs secinājums ir jāatbalsta ar pētījumu. Dokumentā būs iekļauts arī pilnīgs pētījuma metodoloģijas skaidrojums un citu personu attiecīgā darba kopsavilkums.
Ar izstrādātu un promocijas darba komisijā akceptētu disertāciju, veikto pētījumu un analīzi, doktorants pats raksta disertāciju. Pirms rakstīšanas svarīgi apgūt konkrētajai augstskolai nepieciešamo toni, organizācijas stilu un formatējuma stilu.
Kopumā disertācijas jāraksta trešajā personā un jāizvairās no puķainas vai sarunvalodas. Parasti promocijas darbam jābūt ievadam, kas ietver darbu, kam seko citu rakstu kopsavilkums, pētījuma metodoloģija, pētījuma kopsavilkums un secinājums, un tipisks ir garums, kas pārsniedz 100 lappuses. Visbeidzot, lai gan disertācijai jābūt vienkāršā valodā, jo labāk tas ir uzrakstīts un lasāmāks, jo labāk.