Kā iegūt fotogrāfijas autortiesības?

Autortiesību likums fotogrāfiju aizsargā kā autora darbu, un aizsardzība sadalās divās daļās. Personiskās tiesības, piemēram, tiesības uz autorības atzīšanu, uz vārda norādīšanu un uz darba neaizskaramību, paliek autoram un nav atsavināmas. Mantiskās tiesības, proti, tiesības atļaut vai aizliegt reproducēšanu, publiskošanu, izplatīšanu un darba padarīšanu pieejamu sabiedrībai internetā, var nodot citam ar rakstveida līgumu vai licencēt. Aizsardzības termiņš ir visa autora dzīve un vēl septiņdesmit gadi pēc viņa nāves. Svarīgs izņēmums attiecas uz darba tiesiskajām attiecībām: ja fotogrāfija uzņemta, pildot darba pienākumus, mantiskās tiesības pieder darba devējam, ja vien līgumā nav noteikts citādi.

Tā kā reģistra nav, strīdā izšķirošs ir pierādījums. Vislabāk darbojas izejas datne, proti, neapstrādāts RAW formāta attēls ar metadatiem, kuros redzams uzņemšanas laiks, kameras sērijas numurs un iestatījumi, jo publicētajā attēlā šie dati parasti ir noņemti. Noder arī pārējie sērijas kadri, datēta sarakste ar pasūtītāju, publikācija ar datumu un rezerves kopijas glabāšana ar laika zīmogu. Dažkārt izmanto darba deponēšanu pie notāra vai privātā pakalpojumā: tas autortiesības nerada, bet fiksē, ka konkrētā datumā darbs jau pastāvēja. Autortiesību atzīme ar burtu C, gadu un autora vārdu nav obligāta, taču tā skaidri norāda tiesību īpašnieku un apgrūtina aizbildināšanos ar nezināšanu.

Tiesības uz attēlu nav vienīgais, kas jāņem vērā. Fotogrāfijas publicēšanu var ierobežot citu personu tiesības: cilvēka attēla izmantošanai, it īpaši komerciālā nolūkā, parasti nepieciešama viņa piekrišana, bet personas datu apstrādei piemērojama Vispārīgā datu aizsardzības regula, kuras ievērošanu Latvijā uzrauga Datu valsts inspekcija. Fotografējot publiskā vietā pastāvīgi izvietotus darbus, piemēram, ēkas un pieminekļus, likums pieļauj plašākas iespējas, taču izmantošana reklāmā var prasīt papildu vienošanos. Atsevišķi noteikumi attiecas uz filmēšanu ar bezpilota gaisa kuģi, un tos publicē Civilās aviācijas aģentūra.

Praksē visbiežāk jauc divas lietas: tiesības uz fotogrāfiju un īpašumtiesības uz attēla eksemplāru. Pasūtītājs, kas samaksājis par fotosesiju un saņēmis datnes, autortiesības automātiski neiegūst: tas, ko viņš drīkst darīt, izriet no līguma, tāpēc līgumā jāieraksta, vai attēlus drīkst izmantot reklāmā, sociālajos tīklos vai pārdot tālāk. Ja fotogrāfija izmantota bez atļaujas, pirmais solis parasti ir rakstveida prasība pārtraukt izmantošanu un vienoties par atlīdzību, bet strīda turpinājumā jautājumu izšķir tiesa. Sarežģītos gadījumos, it īpaši ar ārvalstu izmantotājiem, ir vērts vērsties pie jurista, kas specializējies intelektuālā īpašuma jomā.

Ikdienas darbā palīdz neliela kārtība. Glabā izejas datnes vismaz divās vietās un neizdzēs tās uzreiz pēc pasūtījuma nodošanas, jo tieši tās vēlāk kalpo par pierādījumu. Publicējot tīmeklī, atstāj metadatos autora vārdu un saziņas adresi, apsver redzamu, bet netraucējošu ūdenszīmi un augšupielādē mazākas izšķirtspējas versiju, jo lielākā daļa nesankcionētas izmantošanas notiek ērtības, nevis ļauna nodoma dēļ. Cenrādī un piedāvājumā atsevišķi nošķir darba veikšanu un tiesību apjomu, lai klients redzētu, ka plašāka licence maksā vairāk. Ja fotografēšana kļūst par regulāru ienākumu avotu, ir vērts sakārtot arī nodokļu pusi un noskaidrot autoratlīdzības un saimnieciskās darbības atšķirības Valsts ieņēmumu dienestā.