Atskaņošanas jēdziens vai vārdi ar galotnēm, kas izklausās līdzīgi, piemēram, “kaķis” un “sikspārnis”, parasti tiek mācīts jaunākiem skolēniem, piemēram, pirmsskolas vai sākumskolas vecuma skolēniem. Skolotāji var izveidot dažādus atskaņu stundu plānus, lai palīdzētu saviem skolēniem apgūt šo dzejas pamatjēdzienu. Atskaņošanas stundu plānos var ietvert tādas darbības kā jēdziena izskaidrošana, piemēru parādīšana un praktisku aktivitāšu nodrošināšana, lai to praktizētu. Atskaņas jēdziena mācīšanu var paveikt arī, lasot atskaņas stāstu grāmatas, liekot skolēniem veidot savus atskaņas stāstos vai dzejoļos un spēlējot atskaņas spēles.
Pirmā lieta, ko skolotāji varētu darīt, prezentējot atskaņas saviem skolēniem, ir rūpīgi izskaidrot jēdzienu, izmantojot pieejamos audiovizuālos materiālus un sniedzot vairākus atskaņu vārdu piemērus. Viņi arī var lūgt studentiem piemērus un atbildēt uz visiem studentu iepriekšējiem jautājumiem. Pirms pāriet uz darbībām, kas saistītas ar lielāku atbildību vai augstāka līmeņa domāšanu, skolēniem ir jāsaņem pamatzināšanas par atskaņu jēdzienu.
Atskaņojošu stāstu grāmatu lasīšana skolēniem ir svarīgi iekļaut atskaņu stundu plānos. Iepazīstoties ar vārdiem, kas stāstos atskaņo, bērni var redzēt, kā atskaņas darbojas rakstīšanas kontekstā. Studentiem var arī lūgt skaļi nolasīt grāmatas savai klasei vai mazām grupām, lai praktizētu atskaņu veidošanas jēdzienu.
Skolotāji var izvēlēties iekļaut darblapas savos atskaņu stundu plānos. Viņi to varētu izdarīt, piemēram, iedodot skolēniem lapas ar dažādu lietu attēliem un pēc tam liekot viņiem izgriezt un ielīmēt attēlus, kas attēlo vārdus, kas atskaņo. Tas viņiem dotu praktisku pieredzi ar šo koncepciju. Šo aktivitāti var mainīt, liekot skolēniem izgriezt attēlus, kas attēlo atskaņu vārdus, vai pašus vārdus no laikrakstiem vai žurnāliem, lai izveidotu atskaņu kolāžu.
Kad skolēni ir iemācījušies par atskaņām un ir redzējuši daudz piemēru, viņiem var lūgt izdomāt savus atskaņas. Klasei var lūgt izveidot savus dzejoļus vai stāstus, kuros viņi iekļauj atskaņas; viņi varētu dalīties savos centienos ar saviem klasesbiedriem. Skolēni varētu strādāt pie šīs aktivitātes individuāli vai nelielās grupās.
Atskaņošanas stundu plānos var iekļaut arī spēles, kas pastiprina atskaņu jēdzienu. Studentiem var lūgt ieklausīties vārdos, kas var būt vai nevar atskaņot. Kad viņi dzird rīmošus vārdus, skolēniem var lūgt pieskarties degunam vai lēkt vietā. Tādas praktiskās aktivitātes kā šī ir patīkams veids, kā stiprināt jauno skolēnu izpratni par atskaņām.