Labākā aizsargkrēma izvēle ir atkarīga no tā, kādam nolūkam to lieto. Mitruma barjeras krēmu parasti izmanto, lai izveidotu barjeru vai ūdensnecaurlaidīgu pārklājumu, lai aizsargātu ādu no ķermeņa šķidrumiem, piemēram, urīna un izkārnījumiem. Turklāt aizsargkrēms parasti satur petrolatumu un cinka oksīdu, kas ir baltā ziede, ko bieži lieto uz deguna kā sauļošanās līdzekli. Lielākā daļa ādas aizsargkrēmu ir pieejami bez receptes, taču tiem, kas satur augstu aktīvo vielu koncentrāciju, var būt nepieciešama recepte.
Barjerkrēmu bieži lieto, lai ārstētu un novērstu autiņbiksīšu izsitumus, aizsargātu izsitumu skarto ādu un novērstu ādas bojājumus tiem, kurus skārusi urīna un zarnu nesaturēšana. Urīns un izkārnījumi ir īpaši kairinoši audiem, un, ja notiek ilgstoša saskare ar ādu, var veidoties decubitus čūlas. Tos sauc arī par izgulējumiem, un tos iedala dažādos posmos. I stadijas spiediena čūla tiek klasificēta pēc apsārtuma, ja nav bojātas ādas, kur IV stadijas guļus čūla ir saistīta ar smagu ādas un pamatā esošo audu iznīcināšanu.
Barjeras krēmi uz cinka oksīda bāzes jāuzklāj uz skartās vietas tikai pēc tam, kad šī vieta ir rūpīgi notīrīta ar maigām ziepēm un ūdeni. Maigas bērnu salvetes var izmantot arī, lai notīrītu zonu pirms aizsargkrēma uzklāšanas, taču visas fekāliju un urīna paliekas ir jānoslauka. Pēc zonas nožūšanas var uzklāt aizsargkrēmu.
Lai gan aizsargkrēmi tiek uzskatīti par drošiem lietošanai, var rasties alerģiskas reakcijas. Šīs reakcijas var būt apsārtums, ādas iekaisums, nieze vai kairinājums. Turklāt, lietojot aizsargkrēmus, var rasties retas, bet nopietnas alerģiskas reakcijas.
Nopietnu alerģisku reakciju pazīmes ir rīkles, mēles vai mutes pietūkums. Alerģiskas reakcijas var izraisīt arī nātreni, apgrūtinātu elpošanu un sāpes krūtīs. Ja parādās šie simptomi, jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Ja autiņbiksīšu izsitumi vai izgulējumu čūlas neuzlabojas vai pasliktinās, par to jāinformē veselības aprūpes sniedzējs. Viņam būs jānovērtē stāvoklis un jāiesaka cits ārstēšanas plāns. Ja rodas ādas infekcija, neskatoties uz ārstēšanu ar barjerkrēmu, var būt nepieciešamas perorālas vai lokālas antibiotikas. Pacientam būs jālieto viss parakstīto antibiotiku kurss, lai pārliecinātos, ka infekcija izzūd.
Barjerkrēmi ne tikai palīdz dziedināšanas procesā, bet arī nomierina kairinātu ādu. Papildus barjerkrēma lietošanai var lietot bezrecepšu pretsāpju medikamentus, kas palīdz mazināt diskomfortu un mazināt iekaisumu. Ja sāpes kļūst stipras vai tās pavada asiņošana, strutas veidošanās vai plānas sarkanas svītras, kas parādās uz ādas, ir jāredz veselības aprūpes sniedzējs, lai izslēgtu infekciju.