Ja alerģiskas reakcijas rezultātā rodas nātrene, visā ādā vai tikai noteiktās vietās, piemēram, kaklā vai rokās, var veidoties sarkani, plankumaini plankumi. Nātrenes atpazīšana no alerģiskas reakcijas var būt ļoti noderīga, lai noteiktu, vai indivīds patiešām cieš no alerģijām, kas ir pirmais solis alerģisko reakciju ārstēšanā. Daudzas alerģiskas reakcijas var izraisīt nātreni uz ādas, kas var atšķirties pēc formas un bieži vien ir vienāda krāsa katru reizi. Nātrene bieži tiek sajaukta ar bieži sastopamiem izsitumiem, taču tie ir izteikti atšķirīgi ar izvirzītajiem izciļņiem.
Ja izsitumi ar iekaisušu un apsārtušu ādu rodas tieši pēc noteikta ēdiena ēšanas, visticamāk, ir notikusi alerģiska reakcija. Šis ir pirmais solis, lai identificētu nātreni no alerģiskas reakcijas, jo daudziem cilvēkiem izsitumi parasti veido nātreni uzreiz pēc to parādīšanās. Nātrene var rasties uz ādas virsmas, un tā ir vairāku imūnsistēmas uzbrukuma procesu rezultāts, kas notiek organismā, pasargājot sevi no alerģiskās vielas. Šīs nātrenes bieži ir mazas un veidosies ķekaros, tomēr dažas nātrenes var rasties atsevišķi un kļūt ļoti lielas atkarībā no alerģiskās reakcijas smaguma pakāpes.
Ja indivīds patērē noteiktu pārtiku vai produktu vai tiek pakļauts noteiktai vielai vidē, var rasties vairākas alerģiskas reakcijas. Visizplatītākā alerģiskā reakcija, kas ir ātri pamanāma, ir nātrene, kas ir izciļņi uz ādas, kas saspiežas kopā un rada niezi un iekaisumu. Nātreni no alerģiskas reakcijas uz pārtiku vai vielu parasti identificē, pārbaudot ādu un redzot, vai ādas augšējā slānī neveidojas izvirzīti apļveida izciļņi. Šie izciļņi ir nātrene, un tie kļūst niezoši un dažkārt var uzbriest līdz lielākiem apļveida izciļņiem.
Stropu izmērs ir atšķirīgs katram indivīdam, un tas var būt tik mazs kā rīsa grauds vai tikpat liels kā šķīvis atkarībā no alerģiskās reakcijas smaguma pakāpes. Arī stropus var atpazīt pēc to nedaudz atšķirīgās krāsas, jo stropa vidusdaļa bieži ir bāla, iegūstot gaišāku indivīda ādas toni. Katra stropa perimetrs uz ādas kļūst sarkans, un, skrāpējot stropus, izplatīsies apsārtums. Tomēr vislabāk ir nesaskrāpēt, jo tas var atvērt stropu un izveidot brūci, kas, iespējams, var izraisīt infekciju.