Resnās zarnas vēža paredzamais dzīves ilgums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp no pacienta vispārējā veselības stāvokļa. Resnās zarnas vēža stadija nosaka, cik sarežģīta ir ārstēšana, un pēc operācijas atlikušās vēža šūnas var ietekmēt pacienta prognozi. Atkārtots resnās zarnas vēzis arī samazina pacienta paredzamo dzīves ilgumu. Izdzīvošana parasti ir lielāka, ja vēža šūnas tiek atklātas agri.
Ir pieci resnās zarnas vēža līmeņi, sākot no 0. stadijas līdz 4. stadijai. 0. stadija ir vismazāk smaga, jo vēža šūnas vēl nav izplatījušās visā resnajā un taisnajā zarnā. Resnās zarnas vēža pacientiem tiek diagnosticēts 1. posms, ja audzēji ir izplatījušies, bet joprojām atrodas resnajā zarnā. Vēzis parasti izplatās taisnajā zarnā pacientiem ar 2. stadijas resnās zarnas vēzi.
Vēža šūnas izplatās uz citām ķermeņa daļām resnās zarnas vēža pēdējās stadijās, padarot stāvokli grūtāk ārstējamu. Pacientiem ar 3. stadijas resnās zarnas vēzi var rasties šūnu izplatīšanās limfmezglos. 4. stadija parasti ir visgrūtāk ārstējama, jo vēža šūnas ir izplatījušās no resnās zarnas uz citām ķermeņa daļām, ieskaitot galvenos orgānus. Resnās zarnas vēzi var klasificēt arī kā recidivējošu, kas nozīmē, ka vēža šūnas periodiski parādās, neskatoties uz agresīvu ārstēšanu.
Resnās zarnas vēža paredzamais dzīves ilgums ir tieši saistīts ar vēža stadiju, kurā pacientam ir diagnosticēts. Parasti ir vieglāk ārstēt resnās zarnas vēzi, ja tas ir izolēts vienā vietā, nevis atrodas vairākās ķermeņa vietās. Asins analīzes, kolonoskopijas, datortomogrāfijas (CT) skenēšana un rentgenstari ir izplatīti instrumenti, ko izmanto resnās zarnas vēža diagnosticēšanai. Resnās zarnas vēža stadijas noteikšana dažreiz ir sarežģīta, un onkologs var nespēt noteikt precīzu diagnozi, kamēr nav sācies ārstēšanas process.
Dažos gadījumos resnās zarnas vēža šūnas var vairoties tik agresīvi, ka tās rada caurumu resnajā zarnā. Tas var notikt jebkurā resnās zarnas vēža stadijā. Šāda parādība var samazināt resnās zarnas vēža paredzamo dzīves ilgumu, jo ļaundabīgajām šūnām ir lielāka iespēja ātri izplatīties visā organismā.
Ķirurģija parasti ir visizplatītākā resnās zarnas vēža noņemšanas metode. Šo metodi izmanto pat resnās zarnas vēža agrīnajās stadijās, lai atbrīvotos no ļaundabīgām šūnām. Onkologs var veikt operāciju ar ķīmijterapiju, lai nodrošinātu, ka visas resnās zarnas vēža šūnas tiek izņemtas no ķermeņa.
Dažos gadījumos resnās zarnas vēzis var atkārtoties pēc operācijas un ķīmijterapijas. Parasti pacientam tiks veikta vairāk operāciju vai ķīmijterapijas, lai iznīcinātu jaunās vēža šūnas. Atkārtotas ļaundabīgas šūnas var samazināt pacienta resnās zarnas vēža paredzamo dzīves ilgumu.
Veselīga dzīvesveida ieradumi var ietekmēt arī resnās zarnas vēža paredzamo dzīves ilgumu. Diēta ar augstu šķiedrvielu un zemu tauku saturu uzlabo resnās zarnas veselību, saglabājot zarnas tīras. Regulāras fiziskās aktivitātes dažkārt ir saistītas arī ar samazinātu resnās zarnas vēža atkārtošanās iespēju un var palīdzēt pacientiem atgūties no jebkuras resnās zarnas vēža stadijas. Pacienti, kuri atgūstas no operācijas, pirms jauna dzīvesveida plāna uzsākšanas var lūgt savam ārstam padomu par diētu un vingrošanu.