Ziemas mēnešos parasti ir auksta temperatūra, sniegs un ledus. Rezultātā cilvēki drosmīgi cenšas šķūrēt sniegu un novākt ledu, lai būtu brīvs piebraucamais ceļš un drošas ietves. Daudzi cilvēki izkaisa ledus atkausējošu sāli, lai izkausētu ledu vai novērstu tā veidošanos. Cilvēki var izvēlēties no četriem galvenajiem ledus atkausēšanas sāļu veidiem: nātrija hlorīdu, ko sauc arī par akmeņsāli, kalcija hlorīdu, kālija hlorīdu un magnija hlorīdu. Izvēloties labāko ledus atkausēšanas sāli, jāizsver katra sāls izmaksu plusi un mīnusi, piemērojamā temperatūra un ietekme uz vidi.
Nātrija hlorīds, kas pazīstams arī kā akmens sāls, ir visbiežāk izmantotais ledus atkausēšanas sāls, jo tas ir plaši pieejams un lētākais no ledus atkausēšanas sāļiem. Akmens sāls papildu priekšrocības ir tādas, ka to ir viegli uzklāt un tas nesabojās betonu. Tomēr mīnuss ir tāds, ka akmens sāls neizkausēs ledu, kad temperatūra nokrītas zem 15 grādiem pēc Fārenheita (-9 grādiem pēc Celsija). Turklāt akmeņsāls var būt kodīgs metāliem un var sabojāt zāli un kokus. Kad akmens sāls izšķīst, tas izdala lielu skaitu hlorīda jonu, kas var veicināt strautu, upju un ezeru piesārņojumu.
Kālija hlorīdu, kas, iespējams, vislabāk pazīstams ar savu lomu mēslošanas līdzekļu ražošanā, var izmantot arī kā ledus atkausēšanas sāli. Šis sāls parasti nekaitē veģetācijai, ja to lieto pareizi, un tas nekairina ādu, kā to var darīt citi ledus atkausēšanas sāļi. Tomēr, tāpat kā akmens sāls, kālija hlorīds ir efektīvs tikai tad, ja temperatūra pārsniedz 15 grādus pēc Fārenheita (-9 grādi pēc Celsija), bet par divām izmaksām. Kālija hlorīds parasti tiek kombinēts ar citām ķīmiskām vielām, lai izkausētu ledu zemākā temperatūrā. Tas var arī piesārņot gruntsūdeņus ar izdalīto hloru.
Kalcija hlorīds ir dārgāks nekā akmens sāls, taču šis sāls ir populārs risinājums aukstākos klimatiskajos apstākļos. Kalcija hlorīds rada eksotermisku reakciju, tāpēc tas var izkausēt sniegu un ledu pie -25 grādiem pēc Fārenheita (-32 grādiem pēc Celsija). Šo sāli ir drošāk lietot ap veģetāciju, taču tas var kairināt mitru ādu. Vēl viens trūkums ir tas, ka augstas koncentrācijas kalcija hlorīds var sabojāt betonu. Tas rada līdzīgus riskus videi kā citi sāļi.
Magnija hlorīds ir ļoti līdzīgs kalcija hlorīdam. Magnija hlorīds var izkausēt sniegu un ledu pie -15 grādiem pēc Fārenheita (-26 grādiem pēc Celsija) un rada vismazāko hlora daudzumu no parastajiem ledus atkausēšanas sāļiem, lai gan tas joprojām rada piesārņojuma risku tuvumā esošajiem ūdens krājumiem. Salīdzinot ar kalcija hlorīdu, tas tiek uzskatīts par mazāk kodīgu un mazāk kaitīgu veģetācijai, taču šie ieguvumi rada lielākas finansiālās izmaksas.