Kā kļūt par būvniecības vai pašvaldības kontroles amatpersonu?

Angliski runājošajās valstīs lietotais apzīmējums „code enforcement officer“ apvieno funkcijas, kas Latvijā ir sadalītas starp vairākām iestādēm. Būvniecības noteikumu ievērošanu uzrauga pašvaldību būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles birojs. Sabiedrisko kārtību, teritorijas kopšanu un pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanu kontrolē pašvaldības policija. Pārtikas apriti uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests, vides prasības Valsts vides dienests, bet darba aizsardzību un darba tiesiskās attiecības Valsts darba inspekcija. Tāpēc pirmais solis ir noskaidrot, kura joma patiešām interesē, jo pāreja no vienas uzraudzības iestādes uz citu nav automātiska un parasti prasa papildu izglītību vai jaunu sertifikātu.

Būvinspektora amats ir visstingrāk reglamentētais. Tas prasa attiecīgu augstāko izglītību būvniecības jomā, praktisku darba pieredzi un patstāvīgās prakses tiesības, kuras piešķir sertificēšanas kārtībā un reģistrē būvspeciālistu reģistrā. Ierakstu par reģistrāciju un prakses tiesībām ikviens var pārbaudīt Būvniecības informācijas sistēmā. Būvinspektoram jāpārzina būvnormatīvi, administratīvā procesa kārtība un pierādījumu fiksēšana, jo viņa sastādītais atzinums var kļūt par pamatu administratīvajam aktam, kas skar īpašnieka tiesības.

Pašvaldības policijas darbinieka ceļš ir citāds. Tur parasti tiek prasīta vismaz vidējā izglītība, atbilstošs veselības stāvoklis un fiziskā sagatavotība, nesodāmība un latviešu valodas prasme noteiktā līmenī, bet apmācība notiek pēc pieņemšanas darbā, apgūstot pilnvaru, spēka lietošanas un administratīvā pārkāpuma procesa jautājumus. Vides, pārtikas un darba aizsardzības inspektoriem savukārt nepieciešama attiecīgās nozares izglītība, piemēram, vides zinātnē, veterinārmedicīnā, pārtikas tehnoloģijā vai darba aizsardzībā. Daļā amatu prasa arī B kategorijas autovadītāja apliecību, jo darbs notiek objektos, nevis kabinetā.

Atlases gaita lielākajā daļā iestāžu ir līdzīga, tāpēc to ir vērts zināt jau iepriekš. Vispirms tiek publicēts sludinājums ar obligātajām un vēlamajām prasībām, pēc tam iesniedz pieteikumu ar dzīves aprakstu un motivācijas vēstuli, tad seko dokumentu atbilstības pārbaude, vienas vai divas pārrunas un bieži arī praktisks uzdevums, kurā aprakstītā situācijā jāpasaka, kā rīkotos un uz kuru normu atsauktos. Noslēgumā pārbauda nesodāmību, atsevišķos amatos arī veselības stāvokli un iespēju saņemt piekļuvi ierobežotas pieejamības informācijai. Viss process parasti aizņem vairākas nedēļas, tāpēc nav prātīgi pieteikties vienā vietā un gaidīt.

Visām šīm amatpersonām kopīga ir viena prasme, kuru iesācēji novērtē par zemu: pārbaudes noformēšana. Jebkurš konstatējums jāfiksē tā, lai tas izturētu pārbaudi apstrīdēšanas kārtībā. Tas nozīmē precīzu aktu, fotofiksāciju ar datumu un vietu, atsauci uz konkrētu normas punktu, personas uzklausīšanu un samērīga lēmuma izvēli. Biežākā iesācēja kļūda ir aprakstīt pārkāpumu vispārīgi, piemēram, „nesakopta teritorija“, nenorādot, kura prasība ir pārkāpta un kā tas konstatēts. Tikpat svarīga ir saskarsme ar cilvēkiem, kuri bieži ir sarūgtināti vai agresīvi, jo kontroles amatpersona visbiežāk parādās tieši tad, kad kaut kas jau ir noticis nepareizi.