TJG Online
Izglītība un apmācība

Kā kļūt par intervētāju valsts statistikas apsekojumos?

Īsā atbilde

Latvijā tautas skaitīšanu vairs neveic ar tūkstošiem skaitītāju, kuri staigā no durvīm pie durvīm, jo datus iegūst no valsts reģistriem. Tomēr Centrālā statistikas pārvalde regulāri pieņem darbā intervētājus mājsaimniecību apsekojumiem, un uz šīm vakancēm var pieteikties ikviens, kurš atbilst sludinājumā norādītajām prasībām.

Skaitīšanas metode ir mainījusies. Mūsdienās iedzīvotāju skaitu un sastāvu nosaka, apvienojot Iedzīvotāju reģistra, nodokļu, izglītības, sociālās apdrošināšanas un citu valsts informācijas sistēmu datus, bet trūkstošās pazīmes, piemēram, valodu lietojumu vai dzīvesvietas apstākļus, noskaidro izlases veida apsekojumos. Tieši tāpēc pastāvīgais darbs ir nevis reizi desmitgadē, bet nepārtraukti: darbaspēka apsekojums, mājsaimniecību budžeta pētījums, ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums un citi pētījumi notiek katru gadu.

Intervētāja darbs ir sazināties ar izlasē iekļautajām mājsaimniecībām, izskaidrot pētījuma mērķi, vienoties par tikšanos un aizpildīt anketu klātienē, pa tālruni vai attālināti. Būtiska darba daļa ir respondentu pārliecināšana, jo dalība lielākoties ir brīvprātīga, un datu precizitāte ir tieši atkarīga no tā, ar cik lielu daļu izlases izdodas sazināties. Anketas aizpilda elektroniski planšetdatorā vai portatīvajā datorā, tāpēc darbā ietilpst arī tehniskas prasmes.

Prasības kandidātam parasti ir līdzīgas: vismaz vidējā izglītība, laba latviešu valodas prasme, datorprasmju pamati, spēja patstāvīgi plānot laiku un komunikabilitāte. Lauku reģionos bieži tiek prasīta autovadītāja apliecība un iespēja izmantot automašīnu, jo attālumi starp mājsaimniecībām ir lieli. Darbs mēdz būt nepilna laika vai uz noteiktu laiku, un nereti to apvieno ar studijām vai citu nodarbošanos. Pirms darba sākšanas iestāde nodrošina apmācību par metodoloģiju, anketu un saziņas ētiku.

Darba ikdiena prasa īpašu disciplīnu vairākos punktos. Anketas jautājumi ir jāuzdod tieši tā, kā tie formulēti, un tos nedrīkst pārfrāzēt, jo tad atbildes vairs nav salīdzināmas. Atbildes nedrīkst ne uzminēt, ne aizpildīt pēc iespaida, un tukša atbilde ir labāka par izdomātu. Apmeklējumu laiki jāpielāgo respondentiem, tāpēc daļa darba notiek vakaros un brīvdienās. Un visbeidzot, atteikums ir jāpieņem: intervētājs var izskaidrot pētījuma nozīmi, bet nedrīkst izdarīt spiedienu. Tieši tāpēc atlasē vērtē nevis pārliecināšanas spēju tirdzniecības nozīmē, bet spēju runāt mierīgi un skaidri.

Atsevišķi jāpiemin datu konfidencialitāte. Intervētājs strādā ar personas datiem, un viņam ir pienākums tos neizpaust, apkopotos datus publisko tikai statistiskā veidā, un valsts statistikas iestāde tos nedrīkst nodot citām institūcijām individuālā līmenī. Respondentam vienmēr ir tiesības pārbaudīt intervētāja apliecību, un, ja rodas šaubas par to, vai persona patiešām pārstāv statistikas iestādi, ir jāzvana uz iestādes oficiālo tālruni.

Kur meklēt vakances

Sludinājumi par intervētāju atlasi tiek publicēti Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē sadaļā par vakancēm, Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā un populārākajos darba sludinājumu portālos. Pieteikumam parasti pievieno dzīves aprakstu un motivācijas vēstuli, un atlase ietver sarunu.

Ja interesē statistikas darbs plašāk, iestādēs ir arī vakances datu apstrādē, metodoloģijā un analīzē, kur prasības ir augstākas un nepieciešama atbilstoša augstākā izglītība.

Ko darīt respondentam

Ja jūsu mājsaimniecība ir iekļauta izlasē, par to parasti vispirms informē vēstulē, un tikai pēc tam sazinās intervētājs. Pirms sarunas ir tiesības pajautāt intervētāja vārdu un apliecības numuru un pārbaudīt to, zvanot uz iestādes oficiālo tālruni, kas norādīts tās tīmekļvietnē.

Statistikas intervētājs nekad neprasa internetbankas piekļuves datus, karšu numurus, paroles vai skaidru naudu. Ja kāds to prasa, saruna ir jāpārtrauc un jāziņo policijai. Šī vienkāršā pazīme atšķir īstu apsekojumu no krāpnieciska zvana.

Kāpēc apsekojumos ir vērts piedalīties

Izlases apsekojumu dati ir pamats lēmumiem par pabalstiem, minimālo algu, pensiju indeksāciju un reģionālo atbalstu, kā arī par Eiropas Savienības fondu sadali. Ja kāda iedzīvotāju grupa sistemātiski atsakās atbildēt, statistika šo grupu atspoguļo nepilnīgi.

Dalība ir brīvprātīga, atbildes tiek izmantotas tikai apkopotā veidā, un konkrētu mājsaimniecību publicētajos datos identificēt nav iespējams. Metodoloģijas aprakstus un publicētos rezultātus var apskatīt Centrālās statistikas pārvaldes datubāzēs.

Avoti