TJG Online
Izglītība un apmācība

Kā kļūt par izmeklētāju Valsts policijā?

Īsā atbilde

Izmeklētājs Latvijā ir amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, tāpēc ar juridisko izglītību vien nepietiek: jāiziet atlase dienestam, jāiegūst policijas darbam nepieciešamā izglītība un jāsāk dienests Valsts policijā. Pamatceļš ved uz Valsts policijas koledžu, bet uzņemšanas prasības un vakances publicē Valsts policija.

Vispirms jāsaprot, kas ir izmeklētājs. Kriminālprocesā izmeklētājs ir procesa virzītājs izmeklēšanas stadijā: viņš pieņem lēmumus par procesuālajām darbībām, nopratina, uzdod ekspertīzes un sagatavo lietu nodošanai prokuratūrai. To nedrīkst jaukt ne ar operatīvo darbinieku, kas iegūst informāciju ar citām metodēm, ne ar prokuroru, kurš uztur apsūdzību, ne ar tiesnesi. Katram no šiem amatiem ir atsevišķs ceļš un atsevišķas prasības.

Pamatprasības dienestam ir noteiktas tiesību aktos, un tās ir līdzīgas visām iekšlietu sistēmas iestādēm: Latvijas pilsonība, atbilstoša valsts valodas prasme, vismaz vidējā izglītība uzsākot mācības, atbilstība veselības un fiziskās sagatavotības prasībām, nevainojama reputācija un nesodāmība. Daudziem amatiem nepieciešama arī speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, un tās pārbaude skar arī radiniekus un finanšu situāciju.

Izglītības ceļš visbiežāk sākas Valsts policijas koledžā, kas sagatavo policijas darbiniekus un piedāvā gan arodizglītības, gan pirmā līmeņa augstākās izglītības programmas. Pēc tam daudzi turpina studijas juridiskajās programmās universitātēs, jo izmeklētāja darbs prasa kriminālprocesa un krimināltiesību zināšanas. Iespējams arī pretējs ceļš: cilvēks ar iegūtu juridisko izglītību piesakās dienestam un apgūst policijas specifiku papildu programmās.

Atlases process parasti ietver vairākus posmus: dokumentu iesniegšana uz konkrētu vakanci, fiziskās sagatavotības pārbaudes, psiholoģiskā izpēte, pārrunas ar komisiju, veselības komisijas atzinums un pārbaudes par iepriekšējo darbību. Process nav ātrs, tāpēc plānojiet vairākus mēnešus. Studējot koledžā par valsts budžeta līdzekļiem, parasti tiek uzņemtas saistības noteiktu laiku dienēt, un šis nosacījums jāizlasa uzmanīgi pirms līguma parakstīšanas.

Karjeras izaugsme notiek pa specializācijām. Izmeklētāji strādā gan iecirkņos ar ikdienas noziedzīgiem nodarījumiem, gan specializētās struktūrvienībās, kas nodarbojas ar ekonomiskajiem noziegumiem, kibernoziegumiem, organizēto noziedzību vai noziegumiem pret nepilngadīgajiem. Blakus Valsts policijai izmeklēšanas funkcijas ir arī citām iestādēm: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas jomas struktūrvienībām, Valsts drošības dienestam un Iekšējās drošības birojam, kas izmeklē pašu tiesībsargājošo iestāžu darbinieku nodarījumus.

Pirms izvēles ir vērts godīgi izsvērt darba raksturu. Tas nozīmē neregulāru darba laiku, izsaukumus naktīs, saskarsmi ar cilvēku traģēdijām, lielu dokumentu apjomu un atbildību par termiņiem, kuru neievērošana var nozīmēt lietas izjukšanu. Tāpēc daudzi pieredzējuši darbinieki iesaka sākt ar praksi vai brīvprātīgo darbu policijas struktūrās un aprunāties ar cilvēkiem, kuri šajā darbā jau ir, nevis balstīt lēmumu uz seriālu priekšstatiem.

Praktiskā secība

Vispirms pārbaudiet, vai atbilstat pamatprasībām, un objektīvi novērtējiet fizisko sagatavotību, jo tieši normatīvi visbiežāk izsijā kandidātus. Tad sekojiet līdzi Valsts policijas vakanču sadaļai un koledžas uzņemšanas termiņiem. Pieteikumam sagatavojiet izglītības dokumentus, dzīves aprakstu un motivācijas vēstuli, kurā skaidri pamatojat, kāpēc vēlaties tieši izmeklēšanas darbu.

Ja pirmajā reizē neizdodas, tas nav galīgs atteikums: daudzi pieteicas atkārtoti pēc fiziskās sagatavotības uzlabošanas vai papildu izglītības iegūšanas. Pa vidu noderīga pieredze ir darbs pašvaldības policijā, apsardzē ar atbilstošu sertifikātu vai juridiskajā jomā.

Biežākie pārpratumi

Pirmais pārpratums ir domāt, ka izmeklētājs pats izlemj par soda piemērošanu. Sodu nosaka tiesa, prokurors uztur apsūdzību, bet izmeklētāja uzdevums ir savākt un noformēt pierādījumus atbilstoši kriminālprocesa prasībām. Formāla kļūda pierādījumu iegūšanā var padarīt tos nederīgus.

Otrais pārpratums ir jaukt izmeklētāju ar zvērinātu tiesu izpildītāju vai privātdetektīvu. Tiesu izpildītājs piedzen parādus pēc tiesas nolēmuma, privātdetektīva darbību regulē atsevišķs licencēšanas režīms, un nevienam no tiem nav kriminālprocesuālu pilnvaru.

Atalgojums un dienesta garantijas

Atalgojums un sociālās garantijas iekšlietu sistēmā ir noteiktas tiesību aktos, un tajās ietilpst ne tikai mēnešalga, bet arī piemaksas par dienesta pakāpi, izdienas stāžu un īpašiem apstākļiem, kā arī veselības apdrošināšana un izdienas pensijas režīms. Konkrētās summas mainās līdz ar atlīdzības regulējuma grozījumiem, tāpēc aktuālie skaitļi jāskatās vakances sludinājumā un Iekšlietu ministrijas publicētajā informācijā, nevis vecos forumu ierakstos.

Vērtējot piedāvājumu, ņemiet vērā arī nemateriālās puses: dienesta grafiku, iespēju mācīties dienesta laikā, pārcelšanas iespējas uz citu reģionu un ierobežojumus blakus darbam, jo amatpersonām komercdarbības un papildu ienākumu iespējas ir tiesiski ierobežotas.

Avoti