Kā kļūt par speciālistu, kas strādā notikuma vietas apskatē?

Darba būtība ir nodrošināt, lai pierādījumi būtu izmantojami tiesā. Speciālists fiksē notikuma vietu, to fotografē un apraksta, sastāda shēmas, meklē un izņem pirkstu nospiedumus, bioloģiskās pēdas, šaujamieroču pēdas, apavu nospiedumus un citus objektus, tos pareizi iepako un nodod ekspertīzei. Katrs solis jādokumentē, jo pierādījuma ķēdes pārrāvums var padarīt to nederīgu.

Otrs posms notiek laboratorijā. Tur eksperti veic daktiloskopiskās, bioloģiskās, ķīmiskās, ballistiskās, dokumentu un citas ekspertīzes un sagatavo atzinumu, kas ir patstāvīgs pierādījums kriminālprocesā. Ekspertam jābūt gatavam savu atzinumu aizstāvēt tiesā un atbildēt uz aizstāvības jautājumiem, tāpēc tikpat svarīga kā laboratorijas prasme ir spēja skaidri izskaidrot sarežģītas lietas.

Latvijā tiesu ekspertu darbību un sertifikāciju regulē Tiesu ekspertu likums, un eksperta tiesības darboties konkrētā ekspertīžu specialitātē apliecina sertifikāts. Kriminālistikas jomā lielākā daļa speciālistu strādā Valsts policijas kriminālistikas struktūrvienībās, savukārt atsevišķas ekspertīzes veic citas iestādes, piemēram, tiesu medicīnas jomā.

Izglītības ceļi ir divi. Daļa nāk no policijas puses, apgūstot policijas darba programmu Valsts policijas koledžā vai tiesību zinātņu programmas augstskolā, un tikai pēc tam specializējas kriminālistikā. Otra daļa nāk no dabaszinātnēm, tas ir, no ķīmijas, bioloģijas vai molekulārās bioloģijas, un tiek piesaistīta laboratorijas darbam.

Ceļš uz sertificēta tiesu eksperta statusu ir pakāpenisks. Vispirms tiek iegūta pamatizglītība attiecīgajā jomā, pēc tam darbs struktūrvienībā pieredzējuša eksperta uzraudzībā, tad specializētā apmācība konkrētā ekspertīžu specialitātē un visbeidzot kvalifikācijas pārbaude, pēc kuras iegūst sertifikātu. Sertifikāts ir periodiski jāatjauno, un darbs prasa regulāru metožu apguvi, jo laboratorijas procedūras un standarti mainās.

Šajā profesijā ir vērts jau iepriekš saprast divus ierobežojumus. Pirmais ir tas, ka eksperts neizmeklē noziegumu un neizvirza versijas: viņš atbild uz uzdotajiem jautājumiem savas kompetences robežās, un procesu virza izmeklētājs un prokurors. Otrais ir tas, ka lielākā daļa darba ir rutīna, protokoli un dokumentēšana, nevis atklāsmes. Tieši precizitāte rutīnā ir tā prasme, pēc kuras šajā jomā vērtē cilvēku.