TJG Online
Izglītība un apmācība

Kā kļūt par sertificētu mērnieku?

Īsā atbilde

Latvijā patstāvīgu mērniecības praksi drīkst veikt persona, kurai ir atbilstoša izglītība ģeodēzijā, zemes ierīcībā vai zemes kadastrālajā uzmērīšanā un kura ir saņēmusi kompetences sertifikātu attiecīgajā jomā. Sertifikātus izsniedz akreditētas sertificēšanas institūcijas, bet sertificēto speciālistu darbību uzrauga valsts iestādes, tostarp Valsts zemes dienests un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

Mērniecība Latvijā nav viena profesija, bet vairākas savstarpēji saistītas jomas. Ģeodēzija nodrošina koordinātu sistēmas, tīklus un precīzos mērījumus būvniecībā. Zemes kadastrālā uzmērīšana nosaka zemes vienību robežas un platību un sagatavo dokumentus kadastram. Zemes ierīcība nodarbojas ar zemes sadalīšanu, apvienošanu un zemes izmantošanas plānošanu. Topogrāfiskā uzmērīšana sagatavo plānus projektēšanai. Katrā jomā ir savs sertifikāts, un viens dokuments nedod tiesības strādāt visās.

Pirmais solis ir izglītība. To piedāvā augstskolas, kurās ir ģeodēzijas, zemes ierīcības vai ģeomātikas studiju programmas, kā arī profesionālās izglītības iestādes tehniķa līmenim. Studijās apgūst ģeodēzisko instrumentu lietošanu, matemātisko apstrādi, kartogrāfiju, ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, fotogrammetriju un tiesību normas, kas regulē zemes attiecības. Otrais solis ir praktiskā pieredze pie sertificēta speciālista, jo sertifikāta saņemšanai parasti ir nepieciešams dokumentēts darba stāžs.

Trešais solis ir sertifikācija: pretendents iesniedz dokumentus sertificēšanas institūcijai, kārto zināšanu pārbaudi par normatīvajiem aktiem un mērījumu metodiku un saņem terminētu sertifikātu. Sertifikāts ir jāuztur spēkā, regulāri paaugstinot kvalifikāciju un ziņojot par praksi. Par kļūdām vai normatīvo aktu pārkāpumiem sertifikātu var apturēt vai anulēt, tāpēc pasūtītājam vienmēr ir iespēja pārbaudīt, vai konkrētajam mērniekam sertifikāts ir spēkā.

Darba ikdienā mērnieks strādā gan laukā, gan pie datora. Lauka darbā izmanto elektronisko tahimetru, globālās navigācijas satelītu sistēmas uztvērēju, nivelieri un arvien biežāk bezpilota gaisa kuģi vai lāzerskeneri. Birojā datus apstrādā un sagatavo plānus un dokumentus, kas nonāk Kadastra informācijas sistēmā vai būvniecības informācijas sistēmā. Darba rezultātam ir tiešas juridiskas sekas: no robežu uzmērīšanas ir atkarīgas īpašuma tiesības, tāpēc precizitāte un dokumentu kārtība ir profesijas pamats.

Pasūtītājam pirms līguma slēgšanas ir vērts izdarīt četras lietas. Vispirms noskaidrot, kāds tieši darbs ir vajadzīgs: robežu atjaunošana, zemes vienības sadale, topogrāfiskais plāns projektēšanai vai izpildmērījums pēc būvdarbiem, jo tie ir dažādi pakalpojumi ar dažādām cenām. Tad pārbaudīt, vai izvēlētajam speciālistam ir sertifikāts tieši šajā jomā. Pēc tam rakstiski vienoties par termiņu, nodevumu formātu un to, vai cenā ietilpst robežzīmju ierīkošana un kaimiņu uzaicināšana. Visbeidzot, saņemot darbu, pārliecināties, ka dokumenti ir iesniegti attiecīgajā valsts informācijas sistēmā, nevis tikai iedoti izdrukas veidā.

Robežu strīdi un mērnieka loma

Kaimiņu strīdos par robežu mērnieks nav tiesnesis. Viņš uzmēra situāciju un salīdzina to ar kadastra un arhīva dokumentiem, bet, ja puses nevienojas, jautājumu izšķir tiesa. Robežu neatbilstības bieži rodas no vēsturiskiem dokumentiem, kas sagatavoti dažādos laikos un ar atšķirīgu precizitāti.

Pirms zemes darījuma vai būvniecības ir ieteicams pārbaudīt, vai robežas ir uzmērītas mūsdienu koordinātu sistēmā. Tas var novērst dārgu pārprojektēšanu vēlāk. Ja kaimiņš neierodas uz robežu apsekošanu, tas darbu neaptur, bet procedūra un paziņošana ir jāievēro precīzi, citādi rezultātu vēlāk var apstrīdēt.

Biežākās kļūdas pasūtītāja pusē

Pirmā kļūda ir pasūtīt topogrāfisko plānu tad, kad projektēšana jau sākusies, jo plāna derīguma termiņš ir ierobežots un novecojis plāns būvvaldē netiek pieņemts. Otrā ir žoga celšana pēc atmiņas vai pēc vecās sētas vietas, neuzmērot robežu, jo pārcelt žogu vēlāk izmaksā dārgāk nekā uzmērīšana.

Trešā kļūda ir izvēlēties izpildītāju tikai pēc zemākās cenas. Ļoti zema cena bieži nozīmē, ka darbā nav iekļauta robežzīmju ierīkošana, saskaņošana ar kaimiņiem vai dokumentu iesniegšana, un pasūtītājs par to samaksā atsevišķi.

Kur pārbaudīt datus par savu īpašumu

Kadastra informāciju par zemes vienību, platību un robežu uzmērīšanas statusu var iegūt Valsts zemes dienesta e-pakalpojumos. Tur redzams arī tas, vai platība ir noteikta kadastrālajā uzmērīšanā vai tikai no vēsturiskiem dokumentiem.

Ģeodēzisko tīklu, karšu un koordinātu sistēmas datus uztur Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Vietējos topogrāfiskās informācijas datus uztur pašvaldība vai tās pilnvarots uzturētājs, un tieši tur plāns ir jāsaskaņo pirms būvniecības.

Avoti