TJG Online
Izglītība un apmācība

Kā kļūt par zvērinātu tiesu izpildītāju?

Īsā atbilde

Latvijā tiesu nolēmumus izpilda zvērināts tiesu izpildītājs: valsts pilnvarota persona, kas darbojas pie apgabaltiesas noteiktā iecirknī. Amatā ieceļ tieslietu ministrs pēc tam, kad pretendents ir ieguvis juridisko izglītību, nostrādājis par palīgu, nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu un uzvarējis konkursā uz brīvu amata vietu.

Pirmā prasība ir izglītība un statuss. Kandidātam jābūt Latvijas pilsonim, jāpārvalda valsts valoda augstākajā līmenī, jābūt nevainojamai reputācijai un jāiegūst akreditēta augstākā juridiskā izglītība, kas nav zemāka par maģistra grādu vai tam pielīdzināmu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Papildus tam likums nosaka minimālo vecumu un šķēršļus, kas amatu liedz, piemēram, iepriekšēja sodāmība vai atstādināšana no cita juridiskā amata.

Otrā posma pamats ir prakse. Pretendents strādā par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu, apgūstot izpildu lietvedību no iekšpuses: dokumentu noformēšanu, sazināšanos ar parādniekiem un piedzinējiem, mantas novērtēšanu un izsoļu gatavošanu. Pēc noteiktā prakses laika ir jākārto kvalifikācijas eksāmens komisijā, kurā ir gan Tieslietu ministrijas, gan profesijas pārstāvji. Eksāmens aptver civilprocesu, izpildu procesu, lietu tiesības un profesionālo ētiku, un tā nav formalitāte.

Trešais solis ir amata vieta. Tiesu izpildītāju skaits un iecirkņi ir noteikti, tāpēc ar nokārtotu eksāmenu vien nepietiek: ir jāgaida, līdz tiek izsludināts konkurss uz brīvu vietu kādā iecirknī, un tajā jāuzvar. Amatā stājoties, ir jādod zvērests. Zvērināts tiesu izpildītājs nesaņem algu no valsts budžeta un darbojas kā brīvās profesijas pārstāvis, bet amata atlīdzības takses nosaka Ministru kabinets, tāpēc atlīdzību viņš nevar noteikt pēc saviem ieskatiem.

Ko šis cilvēks dara ikdienā: izpilda tiesu un citu institūciju nolēmumus, aprēķina un piedzen parādus, vēršas pie darba devēja par ieturējumiem no algas, vēršas pie bankām, apraksta un pārdod mantu elektroniskajās izsolēs, izliek no telpām, nodrošina bērna nodošanu un saskarsmes tiesību izpildi, sastāda mantojuma inventāra sarakstus un fiksē faktus. Profesiju bieži jauc ar ārpustiesas parādu piedzinēju, kas ir privāts uzņēmums bez publiskas varas pilnvarām un kura darbību patērētāju jomā uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tiesu izpildītājs nav arī notārs un nav policists. Viņa darbību uzrauga Tieslietu ministrija, profesionālo pašpārvaldi nodrošina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, bet konkrētu rīcību izpildu lietā var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā termiņā.

Ja profesija interesē, pirmais solis nav studiju programmas izvēle, bet iespēja redzēt šo darbu no iekšpuses. Ziņas par amatā esošajiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem, viņu iecirkņiem un kontaktiem ir publiski pieejamas, un palīga vai biroja darbinieka vietas tiek izsludinātas tāpat kā citas darba vietas. Praksi birojā var sākt jau studiju laikā, un tā dod atbildi uz svarīgāko jautājumu: vai cilvēks spēj ikdienā strādāt ar konfliktiem un nelabvēlīgām ziņām. Tikai pēc tam ir jēga plānot maģistra līmeņa studijas un gatavošanos kvalifikācijas eksāmenam, jo abi šie posmi prasa gan naudu, gan gadus.

Ceļš īsumā

Juridiskā izglītība, darbs par palīgu, kvalifikācijas eksāmens, konkurss uz vietu iecirknī, zvērests un iecelšana amatā. Katrs posms prasa laiku, un kopumā šis ceļš mērāms gados, nevis mēnešos.

Pirms izvēles ir vērts kādu laiku pastrādāt izpildu lietvedībā jebkurā lomā. Darbs saistīts ar cilvēku finansiālajām krīzēm un konfliktiem, un tas nav katram piemērots.

Ar ko tiesu izpildītājs atšķiras no parādu piedzinēja

Tiesu izpildītājs rīkojas uz izpildu dokumenta pamata un drīkst piemērot piespiedu līdzekļus: ieturēt no algas, bloķēt kontus, aprakstīt un pārdot mantu. Parādu piedzinējs var tikai sazināties un piedāvāt vienošanos, un tam ir noteikti ierobežojumi saziņas laikam un veidam.

Ja parādniekam ir šaubas, kurš ar viņu sazinās, ir jāpieprasa dokuments: tiesu izpildītājs darbojas konkrētā izpildu lietā ar numuru, un ziņas par amatā esošajiem tiesu izpildītājiem ir publiski pieejamas.

Ko darīt, ja izpildu lieta skar tevi

Vispirms jānoskaidro izpildu lietas numurs un tas, uz kāda izpildu dokumenta pamata lieta ir ierosināta. Dokumentu kopiju pieprasīšana nav strīds, bet normāla procesa daļa, un tā ir vienīgais veids, kā pārliecināties, ka parāds vispār ir tas, par kuru cilvēks domā.

Ignorēšana ir sliktākais variants: tā piedziņu neaptur, bet palielina izdevumus. Ja ienākumi ir nelieli vai ir apgādājamie, par to jāiesniedz dokumenti, jo likums nosaka daļu, kas parādniekam ir jāatstāj. Ja ir šaubas par konkrētas darbības tiesiskumu, to var pārsūdzēt tiesā, bet tikai likumā noteiktajā termiņā.

Avoti