Kā kļūt par zvērinātu notāru Latvijā?

Notariāta darbību Latvijā regulē Notariāta likums. Tas paredz, ka zvērināts notārs ir valsts pilnvarota amatpersona, kura apliecina darījumus, sastāda notariālos aktus, kārto mantojuma lietas un laulības šķiršanu bez strīda, kā arī veic citas likumā uzskaitītas darbības. Tieši tāpēc amatā iecelšanas kārtība ir stingrāka nekā juristam, kurš strādā privātpraksē.

Pamatprasības noteiktas likumā: Latvijas pilsonība, valsts valodas prasme augstākajā līmenī, augstākā juridiskā izglītība ar attiecīgu grādu vai kvalifikāciju, noteikts minimālais vecums, nevainojama reputācija un pieredze juridiskās specialitātes darbā. Daļu pieredzes parasti iegūst, strādājot par zvērināta notāra palīgu vai citā amatā, ko likums atzīst par līdzvērtīgu. Precīzie kritēriji laika gaitā tiek grozīti, tāpēc tie jāpārbauda likuma aktuālajā redakcijā portālā likumi.lv.

Nākamais posms ir zvērināta notāra eksāmens. To organizē Latvijas Zvērinātu notāru padome sadarbībā ar Tieslietu ministriju, un tajā pārbauda gan teorētiskās zināšanas civiltiesībās, mantojuma tiesībās un komerctiesībās, gan praktisko prasmi sastādīt notariālos dokumentus. Eksāmena nokārtošana vēl nenozīmē iecelšanu amatā: notāru skaitu un amata vietu sadalījumu pa apgabaltiesu darbības teritorijām nosaka tieslietu ministrs, tāpēc jāgaida brīva vakance un jāpiedalās konkursā.

Praktiski ceļš uz amatu izskatās šādi. Vispirms jāpabeidz juridiskā studiju programma līdz likumā prasītajam līmenim. Pēc tam jāatrod vieta pie zvērināta notāra, visbiežāk sākot ar palīga vai biroja jurista darbu, un jāuzkrāj prasītais pieredzes ilgums. Trešais solis ir pieteikšanās eksāmenam, kas prasa mērķtiecīgu gatavošanos tieši notariālajai praksei, nevis vispārīgām tiesību zināšanām. Ceturtais ir dalība konkursā uz konkrētu amata vietu, kur nereti izšķiroša ir gatavība sākt darbu ārpus Rīgas.

Pēc apstiprināšanas amatā notārs dod zvērestu, iegūst savu zīmogu un paraksta tiesības, kā arī kļūst par Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekli. Turpmāk viņam regulāri jāpapildina zināšanas, jāievēro profesionālās ētikas kodekss un jāapdrošina sava profesionālā darbība. Uzraudzību pār notāru darbu veic padome un Tieslietu ministrija, un notārs par savu darbību atbild personiski.

Biežākais pārpratums ir domāt, ka notārs ir tas pats, kas jurists vai advokāts, tikai ar zīmogu. Atšķirība ir principiāla: advokāts pārstāv vienas puses intereses, bet notārs ir neitrāls un vienlīdz atbildīgs pret abām darījuma pusēm, tāpēc viņš nedrīkst konsultēt vienu pusi pret otru. Tas nozīmē arī citu darba raksturu: mazāk sacīkstes, vairāk precizitātes un dokumentu formas.