Kas nepieciešams, lai Latvijā strādātu ar iekrāvēju?

Īsā atbilde

Latvijā iekrāvēja vadīšanai vajadzīgs viens no diviem apliecinājumiem: ja tehnika ir reģistrējama Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā, vajadzīga traktortehnikas vadītāja apliecība attiecīgajā kategorijā; ja runa ir par noliktavas iekrāvēju, kas nav reģistrējams, darba devējam jānodrošina un jādokumentē apmācība atbilstoši darba aizsardzības prasībām.

Pirmais solis ir noskaidrot, ar kādu tehniku būs jāstrādā. Pašgājējas mašīnas, tostarp daudzi dīzeļa un teleskopiskie iekrāvēji, atbilst traktortehnikas definīcijai, tāpēc tās reģistrē un tehniski apskata Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, bet vadītājam ir vajadzīga attiecīgās kategorijas apliecība. To iegūst, apgūstot programmu licencētā mācību iestādē un nokārtojot teorijas un braukšanas eksāmenu, kā arī iesniedzot ārsta izziņu par veselības stāvokļa atbilstību.

Otrais gadījums ir tipiska noliktavas tehnika: elektriskie krāvēji, ričtrakas un pacēlāji, kas pārvietojas tikai uzņēmuma teritorijā. Šādai tehnikai valsts apliecība nav paredzēta, bet tas nenozīmē, ka drīkst strādāt bez sagatavotības. Darba aizsardzības normatīvie akti nosaka, ka darba aprīkojumu, kas rada paaugstinātu risku, drīkst lietot tikai īpaši apmācīts darbinieks. Praksē darba devējs organizē apmācību pie ražotāja pārstāvja vai mācību centrā, veic instruktāžu darba vietā, pārbauda prasmes un šo faktu dokumentē; tieši šos dokumentus pārbauda Valsts darba inspekcija.

Neatkarīgi no ceļa spēkā ir kopīgas prasības: darbiniekam jābūt pilngadīgam, jāveic obligātā veselības pārbaude, jo darbs ir saistīts ar īpašiem apstākļiem, jāsaņem darba aizsardzības instruktāža un jālieto darba devēja nodrošinātie individuālie aizsardzības līdzekļi. Apmācība nav vienreizēja: pēc ilgāka pārtraukuma, pēc negadījuma vai mainoties tehnikai, zināšanas jāatjauno. Darba devējam ir arī pienākums novērtēt darba vides riskus tieši tajā noliktavā vai laukumā, kurā tehnika tiks lietota.

Praktiskā secība tam, kurš sāk no nulles, ir šāda. Vispirms jāizlemj, vai mērķis ir darbs noliktavā, būvlaukumā vai ostā, jo tehnika atšķiras. Tad jāiziet veselības pārbaude un jāsaņem ārsta izziņa. Pēc tam jāizvēlas mācību iestāde, kurai ir tiesības īstenot attiecīgo programmu, un jāizpilda mācību plāns kopā ar praktiskajām nodarbībām. Visbeidzot, ja tehnika ir reģistrējama, jākārto eksāmens un jāsaņem vadītāja apliecība; ja nav, jāpieprasa darba devējam rakstisks apliecinājums par apmācību un prasmju pārbaudi.

Divas kļūdas atkārtojas bieži. Pirmā ir pieņēmums, ka B kategorijas autovadītāja apliecība dod tiesības vadīt iekrāvēju; tā nedod. Otrā ir cerība, ka vienā dienā iegūts „sertifikāts“ no nezināma pakalpojuma sniedzēja atrisinās visu; svarīgi ir, lai mācību iestādei būtu tiesības īstenot attiecīgo programmu un lai apliecinājums atbilstu tieši tai tehnikai, ar kuru strādās.

Drošība balstās praksē, un tieši tur rodas smagākie negadījumi. Jāzina mašīnas slodzes diagramma un jāatceras, ka pieļaujamā krava samazinās, ceļot augstāk vai izvirzot dakšas tālāk. Jāievēro gājēju zonas un jāsamazina ātrums krustojumos un pie izejām. Nekad nedrīkst pacelt cilvēkus uz dakšām, un kravu nedrīkst pārvietot paceltā stāvoklī. Atstājot mašīnu, dakšas nolaiž līdz zemei, ieslēdz stāvbremzi un izņem atslēgu. Par negadījumu darbā darba devējam ir pienākums ziņot un to izmeklēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ko pārbaudīt pirms mācību kursa

Vērts noskaidrot, ar kāda dokumenta saņemšanu kurss beidzas, vai tas ietver praktisko braukšanu, vai mācību iestādei ir attiecīgā licence vai akreditācija un vai kursa saturs atbilst darba devēja tehnikai. Ja darbu plānots meklēt ostā vai loģistikas centrā, ir vērts uzreiz apgūt vairāku veidu tehniku.

Aktuālās prasības tehnikas reģistrācijai un vadītāju apliecību kategorijām publicē Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra, savukārt prasības apmācībai un darba vides riska novērtēšanai skaidro Valsts darba inspekcija. Bezdarbnieka statusā esošiem cilvēkiem daļu apmācību var finansēt Nodarbinātības valsts aģentūra, tāpēc pirms kursa apmaksas ir vērts pajautāt tur.

Kas atbild, ja noticis negadījums

Atbildība parasti tiek dalīta. Darba devējs atbild par apmācību, tehnikas tehnisko stāvokli, darba vides organizāciju un instruktāžu; darbinieks atbild par noteikumu ievērošanu un par to, ka nestrādā ar tehniku, kuras lietošanā nav apmācīts. Ja apmācība nav dokumentēta, darba devējam ir grūti pierādīt, ka viņš pienākumu izpildījis.

Darbiniekam pēc negadījuma svarīgi ir vērsties pie ārsta un pieprasīt, lai notikums tiek reģistrēts kā nelaimes gadījums darbā, jo no tā ir atkarīga apdrošināšanas atlīdzība un slimības lapas apmaksas kārtība. Strīdus gadījumā konsultējieties ar Valsts darba inspekciju vai juristu.

Īsā atbilde

Ko pārbaudīt pirms mācību kursa

Kas atbild, ja noticis negadījums

Avoti

Saistītie jautājumi