Kā Latvijā var apgūt ājurvēdu?

Ājurvēda ir tradicionāla Indijas medicīnas sistēma, kuras pamatā ir priekšstats par organisma līdzsvaru, konstitūcijas tipiem un dzīvesveida, uztura, augu preparātu un masāžas izmantošanu tā uzturēšanai. Indijā tā ir regulēta joma: pastāv atsevišķas augstskolas, valsts akreditētas studiju programmas, kas ilgst vairākus gadus un ietver klīnisko praksi, kā arī atbildīga valsts pārvaldes iestāde. Tieši tāpēc Indijā izsniegts grāds un Eiropā pēc nedēļas nogales semināra saņemta apliecība ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas, kaut arī abas var saukt par ājurvēdas izglītību.

Latvijā ārstniecību regulē Ārstniecības likums. Ārstniecības personas ir tās, kas iekļautas ārstniecības personu reģistrā un kam ir attiecīga izglītība; to atbilstību un ārstniecības iestāžu darbu uzrauga Veselības inspekcija. Ājurvēdas speciālists šajā sistēmā neietilpst: viņš nedrīkst noteikt diagnozi, ārstēt slimības, atcelt vai aizstāt ārsta nozīmētu terapiju. Atsevišķas saistītās jomas gan ir reglamentētas, piemēram, masāža un uztura konsultēšana, un tajās ir savas kvalifikācijas prasības, tāpēc pakalpojumu klāsts ir jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi.

Ja mērķis tomēr ir mācīties, izvēle ir starp trim ceļiem. Pirmais ir privātie kursi Latvijā: šeit jāpārbauda pasniedzēja izglītība, programmas apjoms stundās, vai ir praktiskā daļa un vai tiek izsniegta apliecība par neformālās izglītības programmas apguvi, kas nav profesionālā kvalifikācija. Otrais ir studijas Indijā vai citā valstī, kur ājurvēda ir regulēta: te jārēķinās ar mācību valodu, ilgumu un ar to, ka ārvalstīs iegūta diploma atzīšanu Latvijā vērtē Akadēmiskās informācijas centrs, turklāt atzīšana pati par sevi nepadara nozari par reglamentētu. Trešais ir apgūt reglamentētu profesiju, piemēram, kļūt par ārstu, māsu vai uztura speciālistu, un tikai pēc tam papildināt zināšanas ar tradicionālajām metodēm.

Drošības puse ir tā, ko kursos min visretāk. Augu preparāti un uztura bagātinātāji nav zāles: tos neapstiprina tādā pašā kārtībā kā zāles, un uztura bagātinātāju apriti Latvijā uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests, bet zāļu apriti Zāļu valsts aģentūra. Starptautiski ir dokumentēti gadījumi, kad atsevišķos tradicionālajos preparātos konstatēti smago metālu piemaisījumi, un augu izcelsmes vielas var mijiedarboties ar recepšu zālēm, tostarp asins šķidrinātājiem. Ja cilvēkam ir hroniska slimība vai viņš lieto pastāvīgu terapiju, kā arī grūtniecības laikā, jebkura papildu metode ir jāpārrunā ar ārstu, un ājurvēdas praksei nevajadzētu aizstāt izmeklēšanu, kad ir satraucoši simptomi.

Pirms maksāt par kursu, ir vērts noskaidrot pavisam praktiskas lietas. Ar ko tiek slēgts līgums: ar Latvijā reģistrētu izglītības iestādi, ar saimnieciskās darbības veicēju vai ar ārvalstu skolu. Kāda ir atteikšanās un naudas atmaksas kārtība. Vai maksa ietver mācību materiālus un zināšanu pārbaudi. Vai apliecībā būs norādīts stundu skaits un programmas nosaukums, jo apliecība bez apjoma vēlāk neko neapliecina. Ja kursus pērk privātpersona un rodas strīds par pakalpojuma kvalitāti vai reklāmā solīto, sūdzību var iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.