Kā kļūt par kapelānu Nacionālajos bruņotajos spēkos?

Militārais kapelāns ir karavīrs, kas nodrošina garīgo aprūpi vienībā. Viņa uzdevums nav pievērst ticībai, bet atbalstīt karavīrus un viņu ģimenes neatkarīgi no konfesionālās piederības: pavadīt mācībās un misijās, sniegt atbalstu krīzes situācijās, palīdzēt sarunās par zaudējumu un stresu, vadīt dievkalpojumus un piemiņas pasākumus. Kapelāns ir arī padomdevējs komandierim ētikas, morāles un personāla labbūtības jautājumos.

Ceļš uz amatu sastāv no divām daļām, un abas ir obligātas. Pirmā ir garīgā kvalifikācija: augstākā izglītība teoloģijā vai reliģiju zinātnē un atzīts garīdznieka statuss savā draudzē vai baznīcā, parasti ar zināmu kalpošanas pieredzi. Otrā ir militārā daļa: jāatbilst prasībām, kādas izvirzītas profesionālā dienesta karavīriem, jāiztur veselības pārbaude un fiziskās sagatavotības pārbaudījumi, jābūt nevainojamai reputācijai, un, ja amats to prasa, jāsaņem speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Izvēlētie kandidāti iziet militāro pamatapmācību, lai spētu darboties vienības sastāvā lauka apstākļos.

Pieteikšanās praksē notiek šādā secībā. Vispirms pārrunājiet nodomu ar savas konfesijas vadību, jo bez baznīcas rakstiskas rekomendācijas pieteikums tālāk nevirzās. Tad sazinieties ar Nacionālo bruņoto spēku kapelānu dienestu un noskaidrojiet aktuālās vakances un prasības. Savāciet dokumentus: izglītības dokumentu par teoloģisko izglītību, ordinācijas vai atzīšanas apliecinājumu, dzīves aprakstu, rekomendāciju. Pēc tam iesniedziet pieteikumu un gatavojieties pārrunām, veselības komisijai un fiziskajiem testiem. Fiziskajai sagatavotībai gatavojieties vismaz dažus mēnešus iepriekš, jo tieši šis posms kandidātus atsijā visbiežāk.

Kapelāns neaizstāj psihologu, un otrādi. Bruņotajos spēkos strādā arī psihologi un sociālie darbinieki, un kapelāna darbs ar viņiem cits citu papildina: kapelāns sniedz garīgu atbalstu un ir saistīts ar īpašu uzticības pienākumu, savukārt psihologs strādā ar klīniskām metodēm. Kapelāns nav arī tikai formāls nekombatanta statuss: viņš dienesta laikā pilda garīgās aprūpes funkcijas, un tam ir sekas gan pienākumos, gan starptautiskajās humanitārajās tiesībās.

Kapelāni kalpo ne tikai armijā. Garīgā aprūpe ir organizēta arī Valsts robežsardzē, ieslodzījuma vietās, slimnīcās un sociālās aprūpes iestādēs, un katrai no šīm jomām ir savas prasības un atlases kārtība. Ja militārā dienesta veselības vai vecuma prasības neatbilst, šīs jomas ir reāla alternatīva ar līdzīgu saturu. Zemessardzē savukārt kalpošanu var savienot ar civilo darbu, tāpēc tā bieži ir pirmais solis, lai saprastu militāro vidi no iekšpuses.