Kā kļūt par virsnieku Nacionālajos bruņotajos spēkos?

Nacionālos bruņotos spēkus veido profesionālais dienests, Zemessardze un rezerve, un kopš valsts aizsardzības dienesta ieviešanas tiem pievienojas arī iesaucamie. Dienesta pakāpes iedalās trīs grupās: kareivji un matroži, instruktori un virsnieki. Virsnieks ir tas, kurš plāno un vada apakšvienības darbību un atbild par padotajiem, tāpēc prasības izglītībai un vadības prasmēm viņam ir augstākas nekā pārējās grupās. Tas nozīmē arī citu atbildības veidu: virsnieks atbild ne tikai par savu uzdevumu izpildi, bet par cilvēku drošību un sagatavotību.

Akadēmija piedāvā ar militāro vadību saistītas studijas, un uzņemtie kļūst par kadetiem: viņi vienlaikus studē un atrodas dienestā. Uzņemšanas pamatprasības parasti ietver Latvijas pilsonību, vidējo izglītību ar centralizēto eksāmenu rezultātiem, valsts valodas prasmi, atbilstību veselības stāvokļa prasībām, sekmīgi nokārtotus fiziskās sagatavotības pārbaudījumus un nevainojamu reputāciju bez sodāmības. Precīzas prasības, pārbaudījumu normatīvus un pieteikšanās termiņus katram uzņemšanas periodam publicē akadēmija, tāpēc uz tiem ir vērts skatīties gadu iepriekš, lai fiziskajai daļai paspētu sagatavoties.

Otrs ceļš ved caur dienestu. Cilvēks iestājas profesionālajā dienestā, nodien noteiktu laiku, iegūst vai jau ir ieguvis augstāko izglītību un tiek virzīts uz virsnieku pamatkursu. Zemessardzē darbojas atsevišķa rezerves virsnieku sagatavošanas sistēma tiem, kuri nevēlas dienēt pilnu slodzi. Daļa virsnieku augstākos kursus un maģistra līmeņa studijas iziet sabiedroto militārajās mācību iestādēs ārvalstīs, uz kurieni nosūta jau dienošus karavīrus.

Praktiskā sagatavošanās sākas agrāk, nekā lielākā daļa domā. Vispirms ir vērts pārbaudīt veselību pie ģimenes ārsta, jo daļa diagnožu un traumu seku dienestam ir šķērslis, un to labāk uzzināt gadu pirms pieteikšanās, nevis komisijas priekšā. Pēc tam jāsāk regulāri trenēt izturību un spēku atbilstoši normatīviem, kurus publicē akadēmija, jo pēdējā mēnesī šo daļu vairs nevar nokompensēt. Paralēli jāizvēlas centralizētie eksāmeni, kuru rezultātus vērtē uzņemšanā, un jāsakārto dokumenti: izglītības dokuments, valsts valodas prasmes apliecinājums un pārējie uzņemšanas noteikumos prasītie apliecinājumi.

Šo ceļu bieži jauc ar pieteikšanos parastam darbam. Militāro dienestu neregulē Darba likums: tam ir atsevišķi militāro dienestu reglamentējoši likumi. Tas nozīmē līgumu uz noteiktu laiku, iespējamu pārcelšanu uz citu garnizonu, dalību starptautiskajās operācijās un pastāvīgas fiziskās un veselības prasības. Tāpat Nacionālie bruņotie spēki nav vienīgā uniformētā struktūra Latvijā: Valsts robežsardze, Valsts policija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir atsevišķi dienesti ar savām mācību iestādēm un savu karjeras kārtību.

Pēc uzņemšanas kadets vienlaikus ir students un karavīrs, tāpēc dzīves ritms atšķiras no parastas augstskolas: dienesta kārtība, lauka mācības un noteikta ikdienas disciplīna. Valsts apmaksātas studijas ir saistītas ar pienākumu pēc absolvēšanas nodienēt noteiktu laiku profesionālajā dienestā, un konkrēto termiņu nosaka noslēgtais līgums un normatīvie akti, tāpēc tieši šo dokumentu ir vērts izlasīt uzmanīgāk par visiem pārējiem. Arī pēc pirmās virsnieka pakāpes iegūšanas mācības neapstājas: katram nākamajam līmenim ir savas kursu, izdienas un novērtējuma prasības.