Lai lasītu adīšanas norādījumus, adītājai ir jāiepazīstas ar parastajiem saīsinājumiem, ko izmanto rakstītajos adīšanas modeļos. Parasti katrs burts vai burtu kombinācija apzīmē dūrienu, un cipars aiz saīsinājuma norāda, cik reižu šis dūriens jāizgatavo. Rakstiskas adīšanas instrukcijas parasti tiek sniegtas pēc rindas, tāpēc adītājai, virzoties pa modeli, ir jāseko līdzi, kuru rindu viņa ada. Jebkuri norādījumi, kas parādās iekavās vai zvaigznītēs, ir attiecīgi jāatkārto. Diagrammas instrukcijas, kas sniedz vizuālu parauga attēlojumu, pirmajā rindā jālasa no labās puses uz kreiso, otrajā rindā no kreisās uz labo un tā tālāk.
Vairuma adīšanas norādījumu pirmajā sadaļā adītāja tiek informēta par to, kādi materiāli viņai būs nepieciešami, lai pabeigtu projektu. Parasti norādījumi liecina par konkrētu dzijas šķirni, lai gan parasti var aizstāt ar līdzīga svara un šķiedru satura dziju. Norādes arī mēdz novērtēt, cik daudz dzijas garuma ir nepieciešams projekta pabeigšanai. Parasti seko citu piederumu saraksts, un tajā ir norādīts, kāda izmēra adatas jāizmanto projekta adīšanai, kā arī visi valdziņu marķieri, kabeļu adatas, šūšanas adatas vai citi adīšanas jēdzieni, kas var būt nepieciešami. Šajā norādījumu sadaļā parasti ir norādīts adīšanas mērītājs vai dūrienu skaits collā, lai nodrošinātu pareizu izmēru.
Adīšanas norādījumos tiek izmantots daudz saīsinājumu, tāpēc adītājām nav jātērē daudz laika, aplūkojot rakstu, lai atšifrētu tā tekstu. Divi visizplatītākie saīsinājumi apzīmē divus no visizplatītākajiem adīšanas dūrienu veidiem – “K” apzīmē adījumu, ko parasti izgatavo no trikotāžas auduma labajā pusē vai ārpusē un atgādina burtu “v”, un “P” čalojuma dūrienam, kas parasti ir izgatavots no trikotāžas auduma nepareizajā pusē vai iekšpusē un izskatās pēc horizontāla izciļņa. Aiz K un P parasti ir cipars, kas norāda, cik valdziņus ir adīt vai čalot, tādēļ, ja adīšanas norādījumos ir norādīts “K50”, adītājai vajadzētu adīt 50 šuves. Arī citiem izplatītajiem adīšanas virzieniem, piemēram, palielinājumiem, kuru dēļ adītājam jāpievieno papildu šuves adītajam gabalam, vai samazinājumiem, kuru dēļ adītājai jāsamazina kopējais valdziņu skaits uz adatām, ir arī savi saīsinājumi. Kopumā adīšanas norādījumus ir daudz vieglāk lasīt pēc tam, kad adītāja kādu laiku ir iepazinusies ar tajos lietotajiem saīsinājumiem.
Bieži vien vienā adīšanas rindā dūrienu raksti tiek atkārtoti vairāk nekā vienu reizi. Atkārtojumus adīšanas virzienos parasti attēlo vai nu ar iekavām vai zvaigznītēm. Tāpēc, ja adītāja redz instrukciju *k12, p6, yo, p6, k12* līdz rindas beigām, viņa ievēros zvaigznītēs norādītos norādījumus un pēc tam atkārtos to pašu valdziņu secību līdz rindas beigām. Atkārtojumus var apzīmēt arī ar “X”, kas apzīmē “reizes”, kā [k2 p2] 6x, kas nozīmē, adīt divas, čalot divas, sešas reizes.
Norādījumi mežģīņu vai kabeļu adīšanai bieži ir kartēti, nevis rakstīti. Adīšanas diagrammās tiek izmantotas kvadrātu rindas, lai norādītu adīšanas rindas. Pirmās adīšanas rindas pirmais valdziņš atrodas diagrammas apakšējā labajā stūrī. Simboli tiek izmantoti, lai norādītu, kāds valdziņš ir adīts katrā kvadrātā. Šie simboli atšķiras atkarībā no raksta, taču gandrīz vienmēr tiek sniegts glosārijs, kas palīdz adītājiem interpretēt simbolus.