TJG Online
Izglītība un apmācība

Kā Latvijā kļūt par neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieku?

Īsā atbilde

Latvijā nav amata ar nosaukumu EMT: neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēs strādā ārsta palīgi (feldšeri), māsas, neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsti un brigāžu vadītāji. Kvalifikāciju iegūst medicīnas koledžā vai augstskolā, un pēc tam obligāti ir jāreģistrējas ārstniecības personu reģistrā.

Visbiežākais ceļš ir studijas medicīnas koledžā ārsta palīga programmā. Tajā apgūst pacienta stāvokļa novērtēšanu, elpceļu nodrošināšanu, atdzīvināšanu, traumu aprūpi, zāļu ievadīšanu un rīcību masveida negadījumos, un ievērojama daļa laika paiet praksē slimnīcā un brigādē. Alternatīvs ceļš ir māsas izglītība ar attiecīgu specializāciju vai ārsta grāds ar rezidentūru neatliekamajā medicīnā. Visos gadījumos mācības ietver praktiskos eksāmenus uz manekena un reālas dežūras pieredzējuša darbinieka uzraudzībā.

Pēc diploma ir divi obligāti soļi. Pirmais ir reģistrācija ārstniecības personu reģistrā, ko uztur Veselības inspekcija: bez ieraksta reģistrā persona nedrīkst patstāvīgi veikt ārstniecību. Otrais ir resertifikācija noteiktos intervālos, kas prasa uzkrāt tālākizglītības punktus. Darba devējs, kas valstī nodrošina neatliekamo palīdzību, ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, un tam ir arī sava mācību struktūra jaunajiem darbiniekiem.

Svarīgi nesajaukt trīs līmeņus. Pirmā palīdzība ir tas, ko drīkst un reizēm ir pienākums sniegt ikviens cilvēks; pirmās palīdzības kursi ir obligāti, piemēram, autovadītāja apliecības iegūšanai, un tos apgūst arī darba aizsardzības ietvaros. Neatliekamā medicīniskā palīdzība ir ārstniecība, ko veic reģistrēta ārstniecības persona. Glābējs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā savukārt ir cita profesija ar savu apmācības sistēmu, lai gan darbs notikuma vietā bieži ir kopīgs.

Ja gatavojaties šim ceļam, sāciet ar trim lietām, kuras var izdarīt jau tagad. Nokārtojiet pilnu pirmās palīdzības kursu, nevis īso variantu autoskolai, jo tas dod reālu priekšstatu par darbību secību. Pārbaudiet savu fizisko sagatavotību un veselību, tostarp mugurkaula stāvokli, jo pacientu pārvietošana ir ikdiena. Un pieteicieties brīvprātīgajam darbam vai novērotāja praksei, ja izvēlētā mācību iestāde to piedāvā: liela daļa cilvēku, kuri pamet studijas, to izdara pēc pirmās reālās dežūras, un labāk to saprast agrāk.

Brigādes sastāvs nav nejaušs. Tajā ir brigādes vadītājs, kurš atbild par lēmumiem notikuma vietā, un pārējie locekļi, kuru pienākumi ir noteikti dienesta iekšējos protokolos, tostarp transportlīdzekļa vadītājs, kurš vienlaikus palīdz pacienta aprūpē. Katram stāvoklim ir algoritms, un tieši tā ievērošana, nevis improvizācija, ir kvalitātes rādītājs, ko vēlāk pārbauda arī dokumentācijā. Šī iemesla dēļ jaunais darbinieks sākumā strādā uzraudzībā un tikai pakāpeniski pārņem patstāvīgus lēmumus.

Amerikāņu sistēmā lietotie apzīmējumi EMT un paramediķis Latvijas izglītības dokumentos neparādās. Ja cilvēks kvalifikāciju ieguvis ārvalstīs un vēlas strādāt Latvijā, izglītības dokumenti ir jāatzīst Akadēmiskās informācijas centrā, bet profesionālā kvalifikācija jāatzīst atbilstoši profesionālo kvalifikāciju atzīšanas kārtībai, un parasti ir jāpierāda arī valsts valodas prasme atbilstošajā līmenī.

Ko ikdienā nozīmē šis darbs

Darbs notiek maiņās, tostarp naktīs, svētkos un jebkuros laika apstākļos, bieži ar fizisku slodzi un saskarsmi ar agresīviem vai sēru pārņemtiem cilvēkiem. Lēmumi ir jāpieņem ātri un nepilnīgas informācijas apstākļos, tāpēc protokoli un algoritmi ir darba pamats, nevis birokrātija.

Rēķinieties ar to, ka ievērojama daļa izsaukumu nav dzīvību apdraudoši stāvokļi. Spēja mierīgi strādāt ar hroniskiem pacientiem, vientuļiem cilvēkiem un ģimenes konfliktiem ir tikpat svarīga kā reanimācijas prasmes.

Tiem, kas tikai apsver šo ceļu, aktuālās vakances, prasības un apmācību programmas publicē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Kad zvanīt 113 un ko sagatavot

Neatliekamo palīdzību sauc, ja ir apziņas, elpošanas vai asinsrites traucējumi, stipras sāpes krūtīs, insulta pazīmes, smaga trauma, spēcīga asiņošana vai saindēšanās. Vieglākos gadījumos pareizā adrese ir ģimenes ārsts vai ārstniecības iestāde.

Zvanot nosauciet precīzu adresi un to, kas noticis, cietušā vecumu un stāvokli, un neliecieties klausuli, kamēr dispečers to nav atļāvis. Dispečers var telefoniski vadīt atdzīvināšanu, un tas reāli maina iznākumu.

Sagatavojiet dokumentus un zāļu sarakstu, atveriet durvis un, ja iespējams, nosūtiet kādu brigādi sagaidīt. Šīs dažas minūtes ir tās, kuras visbiežāk tiek zaudētas.

Avoti