Kā Latvijā kļūt par jūras tiesību juristu?

Nevis diploms, bet piekļuve lietu plūsmai. Jūras tiesību lietu Latvijā ir salīdzinoši maz, un tās koncentrējas dažos birojos un uzņēmumos, kas apkalpo Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu klientus, kā arī jūrnieku komplektēšanas aģentūras. Karjera praksē sākas ar praksi vai jaunākā jurista vietu tieši tādā vietā, nevis ar papildu sertifikātu kolekcionēšanu.

Otrs izšķirošais faktors ir valodas. Angļu valoda darījumu līmenī ir obligāta, un liela daļa dokumentu ir standarta veidnes, kuru nozīmi saprot tikai ar praksi. Krievu valoda joprojām noder darbā ar jūrniekiem no reģiona, bet tās loma sarūk.

Biežākā kļūda ir maksāt par starptautisku sertifikātu ar skanīgu nosaukumu, pieņemot, ka tas atver durvis. Jūras tiesībās nav obligātas sertifikācijas, tāpēc sertifikāts ir tikai informācija darba devējam, ne kvalifikācija. Nauda ir izmesta, ja tai neseko reāls darbs ar lietām.

Otra kļūda ir gaidīt, ka Latvijā varēs nodarboties tikai ar jūras tiesībām. Praksē specializācija gandrīz vienmēr ir plašāka: transporta un loģistikas tiesības, muita, apdrošināšana, starptautiskā tirdzniecība un strīdu izšķiršana šķīrējtiesā. Tie, kas grib tikai kuģu arestus un avārijas, parasti aiziet strādāt uz ārvalstu birojiem.

Angliski tās ir divas dažādas lietas: maritime law jeb admiralty law ir privāttiesības par kuģiem, kravām, jūrniekiem un apdrošināšanu; law of the sea ir publiskās starptautiskās tiesības par valstu jurisdikciju jūrā, teritoriālo jūru, ekskluzīvo ekonomisko zonu un kontinentālo šelfu, kuru pamatā ir ANO Jūras tiesību konvencija.

Tests: ja strīds ir starp diviem uzņēmumiem par bojātu kravu, tās ir jūras privāttiesības. Ja strīds ir starp divām valstīm par jūras robežu vai zvejas tiesībām, tās ir jūras starptautiskās tiesības. Karjeras ceļi atšķiras pilnīgi: otrajā gadījumā darba devējs ir Ārlietu ministrija, ES institūcijas vai starptautiskas organizācijas, nevis advokātu birojs.

Saprātīga secība ir šāda: bakalaurs tiesību zinātnē, prakse transporta vai apdrošināšanas jomā jau studiju laikā, maģistratūra ar starptautisko privāttiesību ievirzi, pēc tam darbs birojā vai uzņēmumā un tikai tad, ja vajadzīgs, zvērināta advokāta eksāmens. Ja plānojat ārvalstu maģistratūru, pieteikšanās termiņi ir gadu iepriekš, un tas ir biežākais iemesls, kāpēc plāns nobīdās par veselu gadu.

Ārvalstīs iegūta jurista diploma atzīšana Latvijā nav automātiska: akadēmisko atzīšanu vērtē Akadēmiskās informācijas centrs, bet tiesības praktizēt nosaka Advokatūras likums un ES normas par advokātu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Konkrētā situācijā par to jākonsultējas ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi, nevis ar universitāti.