Aerofotografēšana jeb māksla fotografēt zemi no gaisa punkta, var šķist moderns izgudrojums, kam profesionāla fotogrāfa rokās ir nepieciešamas modernas tehnoloģijas, taču tā patiešām sākās jau sen. Pirmo reizi ar aerofotogrāfiju 1858. gadā nodarbojās franču mākslinieks un fotogrāfs Gaspard-Félix Tournachon. Turnašons, kurš bieži sauca iesauku Nadars, bija gaisa balonu entuziasts. Viena no viņa agrākajām fotogrāfijām tika uzņemta no gaisa virs Parīzes, un kopš tā laika māksla ir augusi dažādos pielietojumos un metodēs. Pēdējā laikā aerofotogrāfijas izmantošana ir paplašinājusies no mākslas līdz kartogrāfijai, arheoloģijai, novērošanai un daudzām citām jomām.
Aerofotogrāfijas var iegūt ar kustību vai nekustīgu kameru no lidmašīnām, helikopteriem, satelītiem, karstā gaisa baloniem vai citiem gaisa nesējiem. Daļēji mūsdienu tehnoloģiju dēļ aerofotografēšanai mūsdienās nav īpaši nepieciešams dzīvs fotogrāfs. Radiovadāmu lidmašīnu var aprīkot ar kameru, kas aprīkota ar taimeri, tādējādi novēršot nepieciešamību fotografēšanā iesaistīt dzīvu cilvēku. Radiovadāmās lidmašīnas, atšķirībā no citiem gaisa kuģu veidiem, var viegli un bez problēmām lidot zemā augstumā, tāpēc šī ir iecienītākā aerofotografēšanas metode nekustamā īpašuma aģentiem, kuri mēģina fotografēt māju, vai organizācijām, kurām ir vajadzīgas bīstamu vai sarežģītu vietu fotogrāfijas.
Ārpus biznesa jomas aerofotografēšana ir arī žurnālistu kompetencē, kas varētu vēlēties tvert un izmantot attēlus fotožurnālistikas uzdevumos. Filmu veidošanā, kā arī komerciālajā reklāmā bieži tiek izmantota aerofotografēšana, lai uzlabotu savus mākslinieciskos projektus ar vizuāli pārsteidzošiem izvēlēto vietu attēliem. Tie, kas specializējas profesionālajā fotogrāfijā, var izvēlēties eksperimentēt ar aerofotogrāfiju sērijai vai kolekcijai. Ir arī uzņēmumi, kurus privātpersona var nolīgt, lai uzņemtu aerofotogrāfijas vietās privātai lietošanai, piemēram, mākslā vai pētniecībā.
Dažādas aerofotogrāfijas, ko sauc par ortofotogrāfiju, ir prakse, kurā tiek uzņemtas vertikālas zemes fotogrāfijas un koriģētas proporcijas, lai attēlus varētu izmantot kā ģeogrāfiski pareizu karti. Šis aerofotografēšanas veids parasti tiek izmantots Ģeogrāfiskās informācijas sistēmās jeb ĢIS valdības lietojumprogrammās, kā arī privātpersonām pieejamā datoru programmatūrā, piemēram, Google Maps un Google Earth. Jautājumi par šīs prakses ētiku un likumību ir izvirzīti ar mainīgiem panākumiem. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs ir atļauts fotografēt jebkuru vietu vai objektu, kas aplūkots no publiskas telpas, ļaujot privātpersonām vai uzņēmumiem uzņemt gaisa kadrus pat tajās vietās, kuras tiek uzskatītas par privātīpašumu.
SmartAsset.