TJG Online
Izglītība un apmācība

Kā sagatavoties atlasei militārajā dienestā?

Īsā atbilde

Latvijā nav viena universāla iestājtesta kā ASV bruņotajos spēkos: atlasi veido dokumentu pārbaude, militārā ārstu komisija, fiziskās sagatavotības tests, psiholoģiskā izvērtēšana un pārrunas. Sagatavošanās jāsāk vairākus mēnešus iepriekš, un vissvarīgākā daļa ir fiziskā forma un veselība.

Pirmais solis ir noskaidrot konkrētās prasības. Tās atšķiras atkarībā no tā, vai cilvēks piesakās profesionālajam dienestam, Zemessardzei, valsts aizsardzības dienestam vai studijām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Aktuālos fiziskās sagatavotības normatīvus, vecuma un izglītības prasības publicē Nacionālie bruņotie spēki un Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs, un tieši tie, nevis vecāku kursu pieredze, ir atskaites punkts.

Otrais solis ir fiziskā sagatavošanās. Testā parasti vērtē izturību skrējienā un spēka vingrinājumus, tāpēc treniņu plānā jāapvieno regulāra skriešana ar paša ķermeņa svara vingrinājumiem. Divpadsmit nedēļu plāns ar pakāpenisku slodzes palielināšanu dod daudz labāku rezultātu nekā intensīva trenēšanās pēdējās divās nedēļās, kas visbiežāk beidzas ar traumu un pārceltu pieteikumu.

Trešais solis ir veselība. Militārā ārstu komisija pārbauda redzi, dzirdi, sirds un asinsvadu sistēmu, balsta un kustību aparātu, kā arī psihiskās veselības anamnēzi. Daļu iespējamo šķēršļu var novērst laikus: sakārtot zobus, koriģēt redzi, ārstēt hroniskas saslimšanas, samazināt ķermeņa masu. Svarīgi ir nesniegt nepatiesas ziņas par veselību, jo slēpta diagnoze vēlāk atklājas dienestā un rada sekas.

Ceturtais solis ir dokumenti un reputācija. Jāsagatavo personu apliecinošs dokuments, izglītības dokumenti, sertifikāti par papildu kvalifikācijām un autovadītāja apliecība. Amatiem, kuros nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, tiek veikta padziļināta pārbaude, tāpēc iepriekšēji administratīvi pārkāpumi, parādsaistības un neprecīzi sniegtas ziņas var kļūt par šķērsli.

Piektais solis ir pārrunas un psiholoģiskā izvērtēšana. Tajās vērtē motivāciju, spēju strādāt komandā, stresa noturību un to, vai cilvēks saprot, ko uzņemas. Uz jautājumu par iemesliem noderīga ir konkrēta atbilde, kas balstīta uz apzinātu izvēli, nevis vispārīgas frāzes. Vērts iepriekš izlasīt par vienības uzdevumiem un dienesta kārtību.

Biežākā kļūda ir domāt, ka atlase ir eksāmens ar iekaļamu vielu. Zināšanu pārbaude ir tikai viena daļa, un izšķirošie ir fiziskie un medicīniskie kritēriji. Otra kļūda ir pieteikties dažas nedēļas pirms vēlamā iesaukuma: starp posmiem paiet nedēļas, un komisijas atzinuma gaidīšana ir daļa no procesa.

Ko darīt, ja atlase nav izturēta

Atteikums veselības dēļ ne vienmēr ir galīgs. Daļa iemeslu ir pārejoši, un pēc ārstēšanas vai fiziskās formas uzlabošanas var pieteikties atkārtoti, ievērojot noteikto termiņu. Vērts saņemt skaidru informāciju par to, kurš kritērijs nav izpildīts, lai gatavošanās būtu mērķtiecīga.

Ja neizdevās fiziskais tests, nākamais mēģinājums jāplāno ar treneri vai vismaz ar strukturētu plānu. Ja neizdevās pārrunas, noder pieredze Zemessardzē vai Jaunsardzes instruktora darbā, kas dod reālu saskarsmi ar vidi un stiprina nākamo pieteikumu.

Atkārtotam pieteikumam vērts pievienot to, kas šajā laikā izdarīts: iegūta papildu kvalifikācija, autovadītāja apliecība, pirmās palīdzības apliecība vai uzlaboti fiziskie rādītāji. Tas rāda mērķtiecību, un daļā gadījumu tieši šādas prasmes izšķir izvēli starp diviem līdzvērtīgiem kandidātiem.

Ar ko atlasi mēdz sajaukt

Militārā ārstu komisija nav tas pats, kas obligātā veselības pārbaude darbā vai ģimenes ārsta izziņa. To veic atsevišķa komisija pēc saviem kritērijiem, un citas iestādes izsniegta izziņa to neaizstāj.

Tāpat dienesta atlase atšķiras no uzņemšanas Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžās, kur policistus, robežsargus un ugunsdzēsējus glābējus sagatavo pēc citas kārtības. Ja mērķis ir tieši šīs profesijas, jāskatās attiecīgās koledžas uzņemšanas noteikumi, nevis bruņoto spēku normatīvi.

Kad noder speciālista palīdzība

Fiziskās sagatavotības trenera konsultācija atmaksājas cilvēkam, kurš ilgi nav sportojis vai kuram ir bijušas traumas, jo pareiza tehnika un slodzes plānošana ir tieši tas, kas pasargā no savainojuma pirms testa.

Ja ir hroniska saslimšana vai agrāka psihiskās veselības diagnoze, pirms pieteikšanās vērts aprunāties ar ārstējošo ārstu par to, kā stāvoklis dokumentēts un kāda ir reālā prognoze. Tas ļauj gatavoties komisijai ar faktiem, nevis ar minējumiem.

Avoti