Kā tiek ārstēti endokrīnās sistēmas traucējumi?

Endokrīnās sistēmas traucējumi ir apstākļi, kas ietekmē endokrīno sistēmu. Endokrīnā sistēma sastāv no dziedzeriem, kas ražo hormonus, kas ir svarīgi dažādiem ķermeņa audiem un funkcijām. Kad attīstās endokrīnās sistēmas traucējumi, hormoni netiek izmantoti kā parasti. Izmantotās ārstēšanas metodes ir atkarīgas no cilvēka traucējuma specifikas. Tomēr bieži vien ārstēšana ietver hormonu aizstājterapiju vai iesaistīto dziedzeru ķirurģisku izņemšanu.

Ir daudz veidu endokrīno traucējumu. Tie parasti veidojas tāpēc, ka cilvēkam ir pārāk daudz vai pārāk maz konkrēta hormona. Dažos gadījumos šie traucējumi attīstās arī tāpēc, ka organisma ražotais hormons kaut kādā veidā ir neparasts vai orgāns vai audi, kam nepieciešams hormons, nevar to izmantot kā vajadzētu. Starp nosacījumiem, ko var izraisīt endokrīnās sistēmas traucējumi, ir aptaukošanās, osteoporoze, neauglība, augšanas anomālijas, vairogdziedzera disfunkcija un pat diabēts.

Vairogdziedzera disfunkcija ir viens no izplatītākajiem endokrīnās sistēmas traucējumiem. Vairogdziedzeris ir mazs, atrodas kakla apakšējā daļā, un to bieži dēvē par tauriņa formu. Tas ražo hormonus, kas regulē cilvēka vielmaiņu. Ir dažādi vairogdziedzera darbības traucējumu veidi, taču ārstēšana parasti ir vērsta uz cilvēka vairogdziedzera hormona līmeņa atgriešanu normālā stāvoklī. Tas var ietvert hormonu aizstājēju lietošanu vai tādu zāļu lietošanu, kas palīdz bloķēt hormona veidošanos.

Neauglība ir vēl viens stāvoklis, ko var izraisīt endokrīnās sistēmas traucējumi. Piemēram, sievietei var trūkt pietiekami daudz hormonu, kas palīdz viņas ķermenim katru mēnesi ražot veselīgu olšūnu, vai arī viņai var pietrūkt hormonu, kas palīdz viņai saglabāt grūtniecību, tiklīdz tā ir sasniegta. Dažos gadījumos vīriešu neauglību var izraisīt arī zems hormonu līmenis. Abos gadījumos var izmantot hormonu aizstājterapiju, lai normalizētu hormonu līmeni. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka endokrīnās sistēmas traucējumi ne vienmēr ir neauglības cēlonis, un citos gadījumos hormonu terapija var nedarboties.

Kušinga sindroms ir vēl viens stāvoklis, ko var ārstēt ārsti, kas specializējas endokrīno traucējumu ārstēšanā. Šo stāvokli raksturo svara pieaugums, nogurums, depresija, pinnes, kaulu zudums un virkne citu nepatīkamu simptomu. Tas attīstās, ja persona ilgstoši ir piedzīvojusi augstu hormona, ko sauc par kortizolu, līmeni. Dažreiz to var izraisīt noteiktas zāles, bet tas var attīstīties arī tad, ja organisms ražo kortizolu, kas pārsniedz nepieciešamo daudzumu. Dažos gadījumos var lietot medikamentus, lai kontrolētu šī hormona veidošanos, taču dažiem pacientiem var būt nepieciešama operācija vai pat staru terapija.