Pieaugot e-pasta, tūlītējās ziņojumapmaiņas, tvītu un citu īsu saziņas uzliesmojumu popularitātei, vēstuļu rakstīšana ir sākusi kļūt par zaudētu mākslu. Tomēr ir reizes, kad cilvēkam ir jāzina, kā uzrakstīt mīlestības vēstuli, lai paustu daudz dziļākas emocijas. Mīlestības vēstules rakstīšana, īpaši mūsdienās, bieži ir saistīta ar intīma un paaugstināta rakstīšanas stila izmantošanu, kas ir tuvāk dzejai, nevis prozai. Sūtītājam vajadzētu vēlēties uzrakstīt mīlestības vēstuli, kas atstāj uz adresātu paliekošu iespaidu vai iedvesmo adresātu atgriezt jūtas.
Rakstot mīlestības vēstuli, tas palīdz iemīlēties. Tas nozīmē, ka rakstniekam ir jābūt emocionālā stāvoklī, kurā var izjust dziļākas jūtas un pat zināmu neaizsargātības sajūtu. Uzsvars jāliek uz adresātu un tikai uz adresātu. Kādas īpašības piemīt šim cilvēkam, kas rakstniekam šķiet iedvesmojošas vai intriģējošas? Šīm romantiskajām īpašībām un atribūtiem ir jāveido mīlestības vēstules ietvars, pārejot no vispārīgā uz konkrēto. Vīrs var apbrīnot savas sievas līdzjūtību pret citiem, piemēram, pēc tam sniegt personiskāku informāciju: “Man patīk, kā tu izrādi savu līdzjūtību pret citiem, piemēram, laiku, kad paņēmi šo klaiņojošo kaķēnu un parūpējies par to veselu, vai kad es biju mazdūšīgs par dzīvi, un tu vienkārši turēji manu roku un klausīji.
Būtu grūti uzrakstīt mīlestības vēstuli, neizmantojot kādu sakāpinātu vai romantisku valodu, taču noskaņojumam, kas slēpjas aiz šīs valodas, tomēr vajadzētu izklausīties patiesi un neizklausīties mākslīgi. “Man patīk, kā tavi mati mirdz mēness gaismā un kā tavas acis mirdz ikreiz, kad tu smejies.” būtu pilnīgi pieņemami mūsdienu mīlestības vēstulē, bet arhaiskas vai puķainas valodas lietošana nebūtu. “Tavas acis ir zilākas par tāla okeāna dziļākajiem debeszilajiem viļņiem, un jūsu lūpas mirdz tūkstoš rīta krāšņuma rasa.” varētu darboties 18. gadsimta mīlas dzejoļu krājumā, bet ne vienmēr mūsdienu mīlestības vēstulē. Svarīgāk ir izteikt dziļas emocijas vai augstu uzslavu vēstules saņēmējam rakstītāja valodā, nevis atjaunot Elizabetes Bareta-Braunas mīlas dzejoli.
Var būt arī gadījumi, kad labāk ir uzrakstīt mīlestības vēstuli, nevis atstāt romantiskas lietas neatrisinātas. Persona, kas atvadās no mīļotā cilvēka, var vēlēties dalīties visās lietās, kas viņam vai viņai pietrūks saistībā ar savu otro pusi, atrodoties prom. Šāda veida mīlestības vēstulei jābūt ļoti godīgai un vienkāršai, jo tā var būt pēdējā saziņa ilgu laiku. Šādā vēstulē jāiekļauj dažas konkrētas lietas, ko rakstnieks atcerēsies, kamēr viņš vai viņa ir prom, kā arī daži pozitīvi apstiprinājumi, ka attiecības saglabāsies laikā, kad pārim ir jābūt šķirtam. Mīlestības vēstulei vajadzētu beigties arī ar pozitīvu noti par nākotni, ieskaitot ilgtermiņa romantiskas cerības un centienus.
Tomēr, lai kvalitatīva mīlestības vēstule būtu efektīva, tā nav obligāti jālasa kā puķaina vai romantiska sarakste. Kamēr rakstnieks savas patiesākās emocijas pauž tā, lai adresāts būtu instinktīvi atpazīstams un jānovērtē, viņš vai viņa ir uzrakstījis perfektu mīlestības vēstuli.