Vairāki valdības biroji un aģentūras pieņem ziņojumus par aizdomām par krāpšanu uzņēmējdarbībā, un tas var būt labs sākums, ja patērētājs, pārdevējs vai sabiedrības loceklis uzskata, ka uzņēmums iesaistās krāpnieciskās darbībās. Var būt iespējams arī ziņot par krāpšanu profesionālai organizācijai atkarībā no uzņēmējdarbības veida un tā, vai tā pieder grupai, piemēram, advokātu asociācijai vai Better Business Bureau. Visos gadījumos ir noderīgi iegūt pēc iespējas vairāk informācijas par situāciju un būt gatavam atstāt kontaktinformāciju, ja rodas papildu jautājumi vai bažas.
Gadījumos, kad ir aizdomas par krāpšanu uzņēmējdarbībā, pirmais solis ziņošanai ir domāt par iesaistītās krāpšanas veidu. Tas var ietvert identitātes zādzību, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai patērētāju maldināšanu. Piemērotākā vieta ziņojuma iesniegšanai ir atkarīga no krāpšanas veida. Patērētāji, kuri ir personiski apkrāpti, var vēlēties sazināties ar ģenerālprokuroru, lai iesniegtu sūdzību. Identitātes zādzībām ir piemērotas tiesībaizsardzības iestādes, savukārt nodokļu iestādes vēlas dzirdēt par nodokļu krāpšanu.
Ja uzņēmums pieder profesionālai organizācijai, ir arī ieteicams ziņot šai organizācijai par krāpšanu uzņēmējdarbībā. Tā veiks izmeklēšanu, lai uzzinātu vairāk par situāciju, un var iesniegt ziņojumus valsts aģentūrām, apturēt licenci uzņēmējdarbībai tās aizgādībā vai atvieglot atlīdzību, piemēram, kompensācijas piešķiršanu patērētājam, kurš piedzīvojis zaudējumus. Šīs organizācijas uztur augstu profesionalitātes līmeni un daļēji paļaujas uz sabiedrības pārstāvju ziņojumiem, lai identificētu dalībniekus, kuri neatbilst viņu standartiem.
Ziņojot par krāpšanu uzņēmējdarbībā, informācijai par uzņēmumu un situāciju jābūt pēc iespējas detalizētākai. Tajā jāiekļauj uzņēmuma nosaukums, atrašanās vieta un kontaktinformācija, visu to personu vārdi, ar kurām persona, iespējams, ir mijiedarbojusies, un papildu informācija, piemēram, jebkura uzņēmuma saziņa. Patērētājiem ir jāsaglabā paziņojumu, informācijas un citu deklarāciju kopijas, lai viņi varētu tās izmantot, lai ziņotu par krāpšanu uzņēmējdarbībā vai atrisinātu strīdus.
Daži reportieri var dot priekšroku palikt anonīmiem, jo viņi rīkojas kā ieinteresēti pilsoņi, nevis sūdzas par situāciju, kurā viņi ir personīgi iesaistīti. Valdības aģentūras var pieņemt konfidenciālus padomus atkarībā no to rakstura, savukārt citas var nepieņemt, taču saglabās konfidencialitāti, ja cilvēki iesniedz ziņojumus un vēlas palikt nepazīstami ārpus aģentūras. Ģenerālprokurors parasti nepieņem anonīmus ziņojumus par krāpšanu, jo daļa no viņu darba ir situācijas risināšana, un viņiem ir jābūt iespējai sazināties ar patērētāju, lai apspriestu atlīdzību par krāpšanu.