Asonanse jeb patskaņu skaņu saskaņošanas māksla teksta rindās tiek izmantota dzejā galvenokārt, lai radītu īpašas skaņu kombinācijas, kas klausītājos un lasītājos izraisa literāras vai dzirdīgas asociācijas. Asonansi var izmantot, lai dzejolis izklausītos savādāk, kā arī lai sniegtu “norādījumus” literārajai simbolikai. Līdzās asonansei rakstnieki dzejā izmanto arī dažāda veida līdzskaņu modeļus, tostarp aliterāciju vai līdzskaņu saskaņošanu vārdu sākumā.
Viens no galvenajiem asonanses lietojumiem dzejoļos ir palīdzēt tekstam “plūst”, galvenokārt no dzirdes viedokļa. Izvēloties saskaņotas patskaņu skaņas, dzejas rindai tiek piešķirta sava veida racionalizēta skaņa, kas var būt pieejamāka lasītājiem ar “mūzikas ausi” vai citiem, kas dzejā novērtē fonētisko toni. Plūsma ir mūsdienu dzejas veidu elements, piemēram, apziņas straumē vai “bīt” dzejā, stili, kurus ietekmē modernāks dzejas domāšanas veids.
Vēl viens veids, kā dzejoļos izmantot asonansi, ir izmantot saskaņotas patskaņu skaņas svarīgos vārdos, parasti lietvārdos, lai radītu asociāciju starp divām idejām. Piemēram, ja rakstnieks apvieno divus līdzīgus vārdus, piemēram, “kukurūza” un “rīts”, tas var palīdzēt izveidot sava veida smalku saikni starp abām lietām. Šī ideja darbojas arī ar īpašvārdiem.
Daži rakstnieki dzejoļos var izmantot arī asonansi, lai izveidotu “spilgti skanošas” rindas vai citas izteikti tonētas rindas. Tādai līnijai kā “ābeļu ziedi, kas ietīti satīnā”, skaļi runājot, ir sava veida spilgts tonis, paļaujoties uz “spilgto” īso “a” skaņu. Tas ir vēl viens veids, kā šī literārā konvencija var noderēt, veidojot dzeju, kas skan tikpat labi, kā izskatās lapā.
Asonance ir īpaši efektīva dzejoļiem, kas ir rakstīti “lasīšanai” vai izpildīšanai. Atšķirībā no tradicionālajām dzejas formām, kuras galvenokārt tiek lasītas, performanču tipa dzeja ir jāraksta, klausoties tās verbālo formu. Ja līdzskaņu metodēm, piemēram, aliterācijai, dzejā mēdz būt daudzveidīgākas izmantošanas kopas, dzejoļu asonanse galvenokārt attiecas uz ideju par “vizuāli izteiktu” metru.