Daudzi cilvēki vārdus komanda un grupa lietoja aizvietojami, taču patiesībā reālās pasaules lietojumprogrammās starp tiem ir vairākas atšķirības. Vairāki līderības kursi, kas paredzēti korporatīvajai pasaulei, uzsver komandas veidošanas nozīmi, nevis, piemēram, grupu veidošanas nozīmi. Komandas spēks ir atkarīgs no mērķu kopības un atsevišķu dalībnieku savstarpējās savienojamības, savukārt grupas spēku var radīt milzīgais apjoms vai vēlme izpildīt viena līdera komandas.
Bieži vien ir daudz vieglāk izveidot grupu nekā komandu. Piemēram, ja jūsu telpa būtu piepildīta ar profesionāliem grāmatvežiem, viņus varētu grupēt pēc dzimuma, pieredzes, kompetences jomām, vecuma vai citiem izplatītiem faktoriem. Grupas izveidošana, pamatojoties uz noteiktu kopību, nav īpaši sarežģīta, lai gan grupu efektivitāte var būt mainīga. Grupas starppersonu dinamika var svārstīties no pilnīgas saderības līdz pilnīgai neiecietībai, kas vadītājam var ļoti sarežģīt vienprātības panākšanu.
Savukārt komandu izveidot var būt daudz grūtāk. Locekļus var atlasīt pēc viņu papildinošām prasmēm, nevis pēc vienotas kopības. Biznesa komandā var būt, piemēram, grāmatvedis, pārdevējs, uzņēmuma vadītājs un sekretārs. Katram dalībniekam ir mērķis un funkcija, tāpēc kopējie panākumi ir atkarīgi no funkcionālas starppersonu dinamikas. Šādi strādājot kopā, parasti nav tik daudz vietas konfliktiem.
Grupas panākumus bieži mēra pēc tās gala rezultātiem, nevis pēc procesa, kas izmantots šo rezultātu sasniegšanai. Grupa var izmantot vienlīdzīgas diskusijas, argumentāciju un vienaudžu spiedienu, lai virzītu atsevišķus dalībniekus uz vienprātību. Izmēģinājuma žūrija būtu labs piemērs grupai darbībā, nevis komandai. Priekšnieks spēlē vadošo lomu, mēģinot pārvērst 11 citus viedokļus vienā vienbalsīgā lēmumā. Tā kā žūrijas locekļi parasti viens otru personīgi nepazīst, reti tiek mēģināts veidot komandas dinamiku. Lēmuma pieņemšanas process par spriedumu ir grupas sadarbības rezultāts.
Salīdzinājumam, komanda nepaļaujas uz “grupas domāšanu”, lai nonāktu pie secinājumiem. Negadījumu izmeklēšanas komanda būtu labs reālās komandas dinamikas piemērs. Katram dalībniekam ir uzdots novērtēt vienu negadījuma aspektu. Avārijas vietas rekonstrukcijas ekspertam nav jākonsultējas, piemēram, ar ekspertu par kriminālistikas pierādījumiem. Dalībnieki izmanto savas individuālās spējas, lai sasniegtu vienotu rezultātu. Var būt komandas loceklis, kas strādā kā procesa virzītājs, bet ne vienmēr konkrēts vadītājs.
Grupas veidošana burtiski var aizņemt tikai dažas minūtes, bet komandas veidošana var ilgt vairākus gadus. Atsevišķi grupas dalībnieki bieži vien var aiziet prom, kad viņu pakalpojumi vai ieguldījums kļūst nevajadzīgs. Komandas locekļa prombūtne var nopietni kavēt citu dalībnieku spējas efektīvi darboties, tāpēc nav nekas neparasts, ka atsevišķi dalībnieki veido īpaši spēcīgu uzticību komandai kopumā. Elitāru militāro vienību, piemēram, ASV Navy SEALS vai Army Rangers, varētu uzskatīt par komandas veidošanas piemēriem tās labākajā izpausmē.