Kāda ir atšķirība starp mobilo tālruni un bezvadu tālruni?

Mobilie vai mobilie tālruņi tika izgudroti lietošanai ārpus mājām, un tādējādi uzņēmumi, kas tos sniedz, sadala savu apkalpošanas zonu “šūnās”, kur katrā ir savs tornis. Tādā veidā zvani var viegli pārvietoties pa šūnu vai, ja nepieciešams, no šūnas uz šūnu, dažreiz ceļojot lielus attālumus, lai sasniegtu galamērķi. Bezvadu tālruņi nodrošina mazāku mobilitātes diapazonu, un lielākā daļa klientu var saņemt skaidru tālruņa zvanu tikai diapazonā no aptuveni 100,0 līdz 200 m no bāzes. Tā kā bezvadu tālruņi parasti tiek izmantoti tuvu mājām, šis ierobežojums parasti nerada bažas.

Arī mobilā tālruņa un bezvadu tālruņa pieejamās funkcijas atšķiras. Mobilie tālruņi, kas daudziem ir kļuvuši par jauno virtuālo palīgu, bieži piedāvā lietotājiem iespēju sūtīt īsziņas, ierakstīt video un mūziku, sērfot internetā un pārbaudīt e-pastu, turklāt ceļojuma laikā starp darbu un skolu. Bezvadu tālruņi, jo tie ir savienoti ar fiksēto tālruņu sistēmu, piedāvā tikai standarta tālruņa funkcijas, piemēram, zvanītāja ID, zvanu pāradresāciju un ātro zvanu. Tā kā bezvadu tālruņi cenšas konkurēt ar citiem portatīvajiem komunikatoriem, ražotāji pievieno balss pastu un citus automātisko atbildētāju pakalpojumus, un daži jaunāku modeļu tālruņi nodrošina arī peidžeru un domofonu pakalpojumus.

Var šķist, ka tehnoloģija dod priekšroku mobilajam tālrunim, nevis mūsdienu bezvadu tālruņa praktiskajam lietojumam, taču, tā kā dažādu stilu tālruņi sacenšas par patērētāju uzmanību, ražotāji turpina paplašināt lietošanas jomu. Mobilie tālruņi nepārprotami dominē “papildu” ziņā, un tie parasti ir arī dārgāki — gan attiecībā uz pašu tālruni, ja pakalpojumu sniedzējs tos neatbalsta, gan ikmēneša pakalpojuma izmaksas. Tos var arī vieglāk nozagt vai pazaudēt.