MRSA un VRE (meticilīna rezistentais staphylococcus aureus un vankomicīna rezistentais enterokoks/enterokoks) ir divu veidu baktērijas, kas dzīvo dažādās ķermeņa daļās un ir rezistentas pret noteiktām antibiotikām. Šī rezistence padara infekciju ar kādu no dīgļiem grūti ārstējamu un rada īpašu risku tiem cilvēkiem, kuri ir slimi. Infekcijas visbiežāk izplatās slimnīcās, lai gan pastāv arī kopienas MRSA formas. Galvenās atšķirības starp šīm divām baktērijām ir tādas, ka tās ir atsevišķas baktērijas un ir izturīgas pret dažāda veida antibiotikām.
Stafilokoki un enterokoki ne vienmēr ir MRSA vai VRE. Šie baktēriju veidi ir specializēti, un tiem ir attīstījusies rezistence attiecīgi pret meticilīnu vai vankomicīnu. Regulāras stafilokoku un enterokoku formas joprojām var efektīvi ārstēt ar šīm antibiotikām, lai gan varētu dot priekšroku citām antibiotikām, lai izvairītos no stafilokoku vai enterokoku mikrobu pamudināšanas attīstīt šo rezistenci. Ir vērts ievērot, ka visi cilvēki mēdz nēsāt līdzi noteiktu daudzumu stafilokoku vai enterokoku, un dažreiz cilvēki pārnēsā MRSA un VRE. Tas nenozīmē, ka persona ir inficēta vai kādreiz būs inficēta, bet tikai to, ka viņi ir kolonizēti vai uztur šo specializēto baktēriju koloniju.
Ja cilvēkiem ir MRSA, neatkarīgi no tā, vai viņi ir tikai kolonizēti vai inficēti, baktērijas dzīvo galvenokārt degunā un dažreiz uz ādas. VRE visbiežāk dzīvo zarnās vai sieviešu dzimumorgānos. Ja kāda no baktērijām nokļūst uz rokām vai ādas, tā var pāriet no rokām uz rokām, citā saskarē ar ādu un no turienes nokļūt elpceļos, citās ķermeņa atverēs vai atklātās brūcēs.
VRE infekcijas tiek pārnestas no ādas uz ādu ar nedaudz mazāku gatavību nekā MRSA; biežāk infekcija rodas no šķidruma nonākšanas saskarē ar ādu. Tas padara MRSA potenciāli bīstamāku un vieglāk pārnēsājamu. Īpaši slimnīcās, kur cilvēki ir slimi un vairāk neaizsargāti pret infekcijām, MRSA rada lielāku risku. No otras puses, slimnīcās un veselības aprūpes iestādēs arvien vairāk tiek ziņots par VRE infekcijām.
Labās ziņas ir tādas, ka ir antibiotikas, kas var nogalināt MRSA un VRE, taču infekcijas ir savlaicīgi jāidentificē un jāizvēlas pareizās zāles, lai iegūtu vislabvēlīgāko rezultātu. Turklāt abas šīs baktērijas var iznīcināt, izmantojot vienkāršus tīrīšanas protokolus. Roku mazgāšana vien var ievērojami samazināt abu slimību izplatību, un ir ļoti svarīgi uzturēt slimnīcu vai citu medicīnas iestāžu un iekārtu tīrību. Šo protokolu neievērošana var izraisīt jebkuras baktērijas izplatīšanos, kas rada ārkārtēju risku medicīniski neaizsargātiem cilvēkiem.
Viena no bažām par MRSA un VRE ir tāda, ka tās var attīstīt rezistenci pret citām antibiotikām. Ja šie superbaktēri turpinās cīnīties ar jaunām antibiotikām, ko lieto to ārstēšanai, iespējams, ka tie galu galā kļūs neārstējami. Šīs zināšanas ir izraisījušas izmaiņas antibiotiku lietošanas veidā, un lielākā daļa ārstu tagad vilcinās tās lietot, ja vien nav pārliecināti, ka ārstē bakteriālu infekciju. Retāka lietošana var radīt mazāk iespēju baktērijām, piemēram, MRSA un VRE, radīt jaunu vai papildu rezistenci pret antibiotikām.